Pedagogi: agresīvo bērnu izolēšanai maza jēga

Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Nevarēs izlemt vienpersoniski

IZM kopā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI) izstrādājusi grozījumus noteikumos Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, nosakot, ka agresīviem bērniem varētu ar skolas direktora rīkojumu liegt atrasties skolā līdz pat trim mēnešiem mācību gadā, nodrošinot viņiem tajā laikā mājmācību. VBTAI priekšnieka vietniece Anita Gotharde norāda, ka tas darīts tāpēc, ka skolās palielinās agresijas radītu konfliktu skaits. Ja pirms diviem gadiem bijuši trīs gadījumi, tad pērn VBTAI redzeslokā nonākuši jau pieci. Pašlaik bieži vien viss apstājas pie tā, ka vecāki atsakās no dialoga un noliedz problēmas, kas saistītas ar viņu bērnu. Līdz ar to gan skola, gan atbildīgās institūcijas nespējot nekā ietekmēt agresīvo skolēnu, un viņš turpina terorizēt apkārtējos.

«Ja bērnu atstādinās no skolas, tad vecāki būs vien spiesti atzīt, ka problēma ir un tā ir jārisina,» uzsver VBTAI pārstāve. Viņa gan nenoliedz, ka tas varētu radīt vēlmi dažam labam skolas vadītājam šādā veidā tikt galā ar neērtiem skolēniem. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, VBTAI noteikumos paredzējusi, ka lēmumu par skolēna izslēgšanu no skolas nedrīkstēs pieņemt vienpersoniski, bet kopā ar atbildīgajām institūcijām. A. Gotharde norāda, ka nevarēs aprobežoties tikai ar aizliegumu nākt uz skolu, bet ar bērnu un viņa vecākiem tajā laikā būs jāstrādā un jāmeklē risinājums, piemēram, viens no tiem varētu būt pārvietošana uz speciālo skolu.

Lielāku atbildību vecākiem

Rīgas 62. vidusskolas sociālā pedagoģe Inese Bruža uzskata, ka izolēšana būs īslaicīga izeja. «Šie bērni noteikti ir jāsocializē, bet sociālais pedagogs neies uz mājām un nestrādās ar izolēto skolēnu. Līdz ar to nopietni jādomā, kas ar viņu darbosies, lai, atgriežoties skolā, viss nesāktos no gala un bērns vēl vairāk neatriebtos pārējiem. Diemžēl arī pedagogi nereti nav gatavi darbam ar šiem audzēkņiem,» saka I. Bruža, piebilstot, ka Rīgas domes Izglītības departamentam varētu rīkot kursus, kur skaidrotu, kā rīkoties konflikta situācijās.

Arī skolu direktori ir visai skeptiski pret šādu risinājumu, lai gan norāda, ka apsveicami ir tas, ka šī problēma vispār ir ievērota un netiek pārmests, ka pie visa vainīgs ir tikai skolotājs. Viņi rosina no visu institūciju puses noteikt lielāku atbildību vecākiem, nevis visu darba smagumu uzgrūst uz skolas pleciem, kā tas ir bijis līdz šim.

Jautājumu vairāk nekā atbilžu

Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas direktors Aldis Ciukmacis, uzsverot, ka lauku skolām tā nav īpaša problēma, jo vairāk nākas saskarties ar disciplīnas pārkāpumiem, mācīšanās grūtībām vai stundu kavēšanu, jaunos noteikumus nodēvē par fakta konstatāciju – vienreizēju uzmanības pievēršanu. Viņš šādai skolēnu izolēšanai – gluži kā mēra slimniekiem – nesaskatot nekādas jēgas. Arī Rīgas 60. vidusskolas direktore Natālija Djakova uzsver: noteikti vajadzīga sistēma, kas nosaka katra pienākumus un darbības šādos gadījumos, pretējā gadījumā tas neko nemainīs. Bet Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Gunta Aumale ir nesapratnē, kā bērnu apmācīs, kamēr viņš būs projām no skolas. Ja skolotājiem būs jābrauc pie viņa – kas maksās par stundām? Kā ar konsultācijām? Bet kas tad pa to laiku konsultēs pārējos bērnus?

Mazsalacas vidusskolas direktore Inese Bērziņa vērš uzmanību, ka laukos nemaz tik viegli nevar nokļūt uz attālākām mājām. Kas nodrošinās ar transportu – vai pašvaldība? Tāpat neesot padomāts, kas bērnu pieskatīs, kamēr viņš viens pats būs mājās. Tad jau galu galā bērns var justies kā ķeizars, pie kura visi piebrauc klāt un viņam nav jāsēž klasē.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.