Augstskolu vadītāji pret Ķīļa idejām

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, jauno mācību gadu sākot, nācis klajā ar kārtējo paziņojumu: Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, tāpēc 2/3 no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno.

Augstskolu vadītāji uzskata, ka ar to izglītības sistēma labāka nekļūs, un mudina ministru būt izsvērtākam savas izpaudumos un biežāk rast izglītības sistēmā arī ko slavējamu, nevis peļamu.

Ministrs laikrakstam Čas kārtējo reizi paudis savu pārliecību, ka augstākās izglītības programmu izvērtēšana bijusi pārāk maiga un vajadzētu slēgt lielāku skaitu augstskolu programmu. Arguments tam šāds: neviena no mācību iestādēm nav iekļuvusi pasaules labāko tūkstošniekā. Par augstākās izglītības sadrumstalotību un kvalitātes trūkumu liecinot arī tas, ka 1990. gadā Latvijā bijis 46 000 studentu un 10 augstskolas, bet tagad 97 000 un 62 mācību iestādes. Tāpat R. Ķīlis minējis daudzas citas, noteikti maināmas lietas, piemēram, jāpiedāvā programmas svešvalodās, vairāk jāpiesaista ārzemju lektori, jāracionalizē programmu akreditācija, jāuzlabo augstskolu pārvalde, piesaistot padomēs ar skolām nesaistītus cilvēkus, jāmaina finansēšanas modelis.

Nākt klajā ar šādiem paziņojumiem pirmajā mācību gada dienā, turklāt sametot dažādas lietas vienā kokteilī, ir visai interesants apsveikuma veids, ironizē augstskolu rektori. Vai tiešām ministrs neredzot nekā slavējama izglītības sistēmā, un viss ir tikai slikts un reorganizējams? Kā lai pēc tādiem darvas kausiem jūtas mācību spēki, studenti un sabiedrība? «Pat ministra izbrāķētie starptautisko ekspertu augstskolu programmu vērtēšanas rezultāti apliecina – Latvijā nav nemaz tik slikta augstākās izglītības sistēma. Mums ir modernizēta studiju bāze, viss notiek. Nepārtraukti runājot, cik viss slikti, tiek radīts mīts, kas nosēžas sabiedrības apziņā. Ko tad gribam – lai cilvēki turpina aizplūst no Latvijas un brauc mācīties uz ārzemēm?» nesapratnē ir Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis, piebilstot, ka viņš kā ministrs censtos parādīt vairāk labo, nevis nepārtraukti kritizētu.

Tāpat rektori brīnās par ministra nosauktajām divām trešdaļām augstskolu, kas būtu jāslēdz. «Nav skaidrs, kāpēc jāslēdz tieši 2/3, nevis, piemēram, 1/3 augstskolu?» rausta plecus Ventspils augstskolas rektors Jānis Eglītis. Arī Liepājas Pedagoģiskās universitātes vadītājs Jānis Rimšāns ir izbrīnīts: «Kāpēc tieši tik daudz? Tātad ir kāds optimāls skaitlis, kam būtu jāpaliek? Tādi apšaubāmi skaitļi mazina ticamību ministra teiktajam.» J. Eglītis un

J. Rimšāns uzskata, ka atsaukties uz laiku pirms vairāk nekā 20 gadiem nav pamata tolaik izglītības sistēma bija pavisam cita: koledžas, kas tagad tiek pieskaitītas augstskolām, tolaik bija tehnikumi, kuri netika iekļauti šajā sistēmā. Tātad – bez koledžām iznākot 34 augstākās mācību iestādes.

Ja no tām vēl atskaita privātās, tad skaitlis sarūk līdz 17 oficiāli atzītajām valsts augstskolām. Faktiski tikai tās var reorganizēt ar administratīviem lēmumiem, bet ne privātās, uzsver Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. «Nevar privātajam biznesam pavēlēt – slēgt vai neslēgt mācību iestādes. Ja reiz tās darbojas, tātad nes peļņu,» teic J. Eglītis.

A. Barševskis arī par valstij piederošo augstskolu apcirpšanu ir skeptisks – tad jau nāksies slēgt arī reģionos esošās. Bet tas nozīmē – reģioni zaudēs savus attīstības centrus, bet daudzi lauku jaunieši nevarēs atļauties studēt Rīgā, un tas nozīmē – daudzi tā arī neiegūs izglītību. «Neredzu iemeslus, kāpēc būtu jāsamazina to jauniešu skaits, kuri iegūst augstāko izglītību. Eiropas Savienībā iet uz to, lai paaugstinātu izglītotības līmeni, jo šādi cilvēki darba tirgū ir konkurētspējīgāki, bet mēs domājam, kā visu samazināt,» iebilst DU rektors.

Visi aptaujātie ir vienādās domās: reformas ir vajadzīgas, taču apšauba, vai ar mehānisku slēgšanu vai apvienošanu augstākās izglītības kvalitāte uzlabosies.

M. Auziņš atgādina, ka, ņemot vērā ierobežoto valsts finansējumu un akadēmisko mācībspēku skaitu, kā arī straujo vidusskolas beidzēju skaita samazināšanos, LU jau vairākkārt norādījusi uz nopietnu pārmaiņu nepieciešamību augstākajā izglītībā. «Pašlaik mums būtu kopīgi jādiskutē, kādu ilgtspējīgu, uz nākotni vērstu augstākās izglītības modeli vēlamies izveidot, jo augstskolu skaits ir tikai kvantitatīvs, nevis kvalitatīvs rādītājs. To skaita samazināšanu nevar izvirzīt par pašmērķi, kas atrisinās visas līdzšinējās problēmas. LU ir piedāvājusi savu vīziju – katrai augstskolu grupai un universitātēm deleģēt noteiktas funkcijas, attiecīgi arī izvirzīt atšķirīgas prasības,» uzsver M. Auziņš.

J. Vētra arī ir par «harmonisku un savstarpēji nekonkurējošu sistēmu», kur katra augstskola atrod savu nišu, piedāvājot tās programmas, kuras nav citās augstskolās. Tas ļautu arī labāk izmantot esošos finansiālos un cilvēku resursus.

Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis, norādot, ka apvienošanai ir jēga, ja tā notiek dabiskā veidā, kā labu piemēru min Turības un Starptautiskā tūrisma institūta saplūšanu – tagad biznesa augstskolā ir laba Starptautiskā tūrisma fakultāte, kas atbilst visām starptautiskajām prasībām.

***

Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs:

– Jāveido harmoniska un savstarpēji nekonkurējoša sistēma, kur katra augstskola atrod savu nišu, piedāvājot tās programmas, kas nav citās.

Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors:

– Augstskolu skaita samazināšanu nevar izvirzīt par pašmērķi, kas atrisinās visas līdzšinējās problēmas.

Arvīds Barševskis, Daugavpils universitātes rektors:

– Reģioniem vajag savas augstskolas, kas darbojas arī kā reģiona attīstības centri. Tās aizverot, mēs radīsim vēl lielāku disharmoniju starp laukiem un galvaspilsētu.