Apšauba zinātnisko institūtu izvērtējuma lietderību

© F64 Photo Agency

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc sadarbības līguma parakstīšanas ar Ziemeļu ministru padomi par 136 Latvijas zinātnisko institūtu izvērtēšanu to nosauca par patiesības brīdi attiecībā uz Latvijas zinātnes kvalitāti un tās finanšu izlietojumu.

Zinātnieki atzīst, ka reāli darbojas tikai neliela daļa institūtu, taču apšauba šāda vērtējuma lietderīgumu un tā pozitīvo ietekmi uz zinātni.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis nosauc starptautisko izvērtēšanu par saprotamu lietu, kas gan lielajiem institūtiem notiekot regulāri, kad tie piesaka savu dalību Eiropas Savienības fondu finansētajos konkursos.

Lielie pelna paši

«Ja institūtu sniegto pakalpojumu kvalitāte nebūtu pieņemamā līmenī, vai mēs pasūtījumus dabūtu?» retoriski vaicā J. Ekmanis, piebilstot, ka valsts finansējums institūtiem ir niecīgs un nereti sastāda tikai 10–15%, pārējo nopelnot paši, tāpēc naudas iespējama apcirpšanas īpaši nebiedē. Ja tomēr Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi, ka tā grib aicināt starptautiskus ekspertus, kas pateiks, kurus institūtus likvidēt, tad to varot arī darīt. Tomēr LZA prezidentam nezūdot sajūta, ka iecerētā reforma ir pašmērķis, nevis rezultāts, uz kuru grib iet. «Izvērtējums par ļaunu nenāks, tomēr tas būs lieks laika un naudas tēriņš. Nekādus jaunus datus jau neiegūs, būs vien jauns reģistrs, nekas vairāk. Faktiski – ko darīs ar iegūtajiem rezultātiem, nav skaidrs,» spriež J. Ekmanis.

Jāatbalsta konkurētspējīgie

Latvijas Universitātes (LU) profesors Ivars Lācis gan šo izvērtējumu uzskata par svarīgāku nekā augstskolu programmu izvētīšanu. Jo ātrāk to nodrošināšot, jo «lielāks būs miers mājās». Arī LU Cietvielu fizikas institūta (CFI) direktors Andris Šternbergs pieļauj, ka tas «varētu būt lietderīgs pasākums», bet tikai tādā gadījumā, ja rezultātus izmantos, lai attīstītu Latvijas zinātni, nevis lai apcirptu jau tā nelielos līdzekļus. «Būtiski ir, lai par konkurētspējīgajiem atzītos pēc tam pabalstītu vairāk, nevis tikai izsijātu sēnalas un noliktu vērtējumu plauktā ar labi padarīta darba sajūtu,» uzsver CFI direktors. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Zinātņu daļas vadītāja Ina Alsiņa nopūšas, ka neko nevar vairs mainīt. LLU institūti šim vērtējumam jau esot sagatavojušies. Viņa nenoliedz, ka iepriekšējā vērtējumā, ko pirms 20 gadiem veica dāņu eksperti, tie īpaši spēcīgi neesot bijuši. Arī pašlaik institūti darbojoties savu spēju un finansējuma robežās. Esot skaidrs, ka lauksaimniecības pētījumiem nekad nebūs tādas naudas, kā tas ir, piemēram, medicīnā, bet – vai tie tāpēc uzskatāmi par liekiem un vajag no tiem attiekties? «Vērtējumam jābūt tādam, kur nav norādīti tikai plusi un mīnusi, bet tiek doti arī ieteikumi, kā uzlabot situāciju. Tāpat ir svarīgi, kā rezultātus tālāk virzīs un lai starptautiskos ekspertus neuztaisa par dieviem. Lai nav tā, ka, tikai pamatojoties uz ekspertu teikto, notiek institūtu, it īpaši unikālo (kas nav citviet) slēgšana,» ir bažīga I. Alsiņa.

Reāli darbojošos ir maz

Attiecībā uz pārāk lielo institūtu skaitu, uz ko vērsis uzmanību R. Ķīlis, LZA prezidents nosauc to par birokrātisku kuriozu, par ko paši tagad brīnoties. Ministru kabineta noteikumi taču paredzot, ka par institūtu var kļūt jebkurš uzņēmums – valsts, sabiedrisks vai privāts, kas nolēmis nodarboties ar zinātni un reģistrējis piecus zinātņu doktorus. Patiesībā no 136 reāli darbojoties ap 40 zinātnisko institūtu, turklāt liela daļa ir augstskolu pakļautībā. J. Ekmanis domā, ka vajag pārskatīt sarakstu un revidēt greizo sistēmu, un tam visam nevajadzētu atvēlēt tik lielu finansējumu – 300 000 latu, kā to paredzēts tērēt šajā vērtējumā. I. Lācis ir vēl striktāks – par konkurētspējīgiem varot dēvēt vien duci institūtu, bet pavisam nopietni esot kādi seši. «Patiesībā vajadzētu izvērtēt tikai to duci, un tad saprast, ko darīt ar tiem pārējiem.» Viņš vērš uzmanību uz to, ka liela daļa zinātnieku ir reģistrēti nevis vienā, bet vairākos institūtos. Ja viņiem skaidri noteiktu, ka nevar «dancot vairākos kolektīvos vienlaikus», tad no 130 institūtiem automātiski paliktu vien puse.

Svarīgākais