Nākamā gada sporta nozares budžeta apspriešana kārtējo reizi uzjundīja diskusijas par Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) pastāvēšanu. Sākotnēji skolai piešķīra finansējumu, ar ko pietika, lai tā spētu pabeigt tikai šo mācību gadu.
Tomēr pēc vairāk nekā nedēļu ilga darba Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi priekšlikumus sporta naudas pārdalei, kas paredz MSĢ piešķirt finansējumu līdz gada beigām. Sporta eksperti gan norāda: Murjāņi Latvijai ir nepieciešami, bet nav jēgas skolu vienkārši uzturēt, tā ir jāizmanto efektīvi, un to nav iespējams izdarīt, neieguldot lielus līdzekļus.
Nākamgad naudas pietiks
Pārskatot līdzekļu sadali 2010. gada valsts budžeta programmā Sports, IZM ir izstrādājusi priekšlikumus, kas paredz neapvienot astoņas valsts sporta skolas Valsts sporta centrā, bet gan tās slēgt, līdzekļus novirzot MSĢ, sporta federācijām, kā arī budžeta programmas Sports apakšprogrammai Sporta būves. Iepriekš MSĢ bija plānots piešķirt 480 070 latu, ar ko pietiktu tikai līdz šā mācību gada beigām. Tagad skolai ieplānoti 984 625 lati.
Pēc finansējuma pārdales sešu slēgto sporta skolu funkcijas pārņemtu attiecīgā sporta veida federācijas, savukārt Specializētās airēšanas sporta skolas un Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas mācību programmas turpmāk realizētu MSĢ.
Līdzekļus, kas novirzīti sporta būvēm, izlietotu, lai federācijas varētu īrēt sporta bāzes, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne.
Latvijas sporta federāciju padomes prezidents Andris Kalniņš ir pārliecināts, ka šāda finansējuma pārdale atstātu pozitīvu ietekmi uz vairāku sporta veidu attīstību, jo federācijas labāk nekā ministrija pārzina, cik daudz naudas nepieciešams katra sporta veida attīstībai. Papildus piešķirtos līdzekļus federācijas izlietos, lai algotu trenerus, kas pašlaik strādā slēdzamajās sporta skolās.
Tāda, kā pašlaik, pastāvēt nevar
Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Egils Cīrulis norāda, ka nākotnē MSĢ ir divas iespējas – skolu modernizēt un ieguldīt lielus līdzekļus vai arī slēgt. Viņš ir pārliecināts, ka sporta internātskola Latvijai ir nepieciešama – bez šīs skolas par jaunatnes sportu valstī var aizmirst. Tajā pašā laikā nav jēgas katru gadu piešķirt skolai līdzekļus, lai tā varētu pastāvēt, bet ne attīstīties. Jau pašlaik skolas sporta bāze ir tehniski un morāli novecojusi. Turklāt skola nevar nodrošināt savas volejbola komandas startu pat valsts sacensībās, jo trūkst līdzekļu. E. Cīrulis piebilst, ka, neraugoties uz finansiālajām grūtībām, MSĢ pašlaik mācās un trenējas lielākā daļa Latvijas volejbola izlases kandidātu.
"Tas ir brīnums, ka Murjāņi vēl var izcīnīt medaļas," novērtējot skolas tehnisko bāzi, norāda MSĢ šķēpmešanas treneris Andrejs Vaivads. Labā stāvoklī ir tikai stadions, ziemā un sliktos laika apstākļos jaunieši trenējas 60. gados celtā sporta zālē un hallē, ko nevar apsildīt. Tomēr skolēni spēj sagatavoties starptautiskām sacensībām augstā līmenī.
Bez sporta internāta nebūs sportistu
Viens no A. Vaivada audzēkņiem Arnolds Strenga šovasar izcīnīja sudraba medaļu Eiropas jaunatnes olimpiādē un pašlaik atrodas labāko Eiropas šķēpmetēju vidū savā vecuma grupā. Viņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka mācās MSĢ, jo citur Latvijā viņam nav iespējas nodarboties ar sportu tik augstā līmenī un vienlaikus iegūt izglītību. Arī pēc vidusskolas beigšanas viņš plāno trenēties Murjāņos.
MSĢ ir vienīgā vieta Latvijā, kur jaunieši var nodarboties ar airēšanu arī ziemā, stāsta Latvijas Airēšanas federācijas ģenerālsekretārs Juris Šteinerts. "Bez Murjāņiem par bērnu un jaunatnes sportu augstā līmenī Latvijā vispār var nerunāt."
Arī Latvijas vieglatlētikas izlases galvenais treneris Edvīns Krūms teic, ka skolas ieguldījums jauno sportistu sagatavošanā ir neatsverams. "Kur tad citur tie bērni trenēsies?" viņš jautā. "Pilsētā dzīvojošie var apmeklēt dažādas sporta skolas, bet bērniem no laukiem Murjāņi ir vienīgā iespēja nodarboties ar sportu. Valstī vismaz viena šāda veida skola ir nepieciešama." E. Krūms gan norāda, ka skolai ir nepieciešams piesaistīt jaunus mācībspēkus, jo esošie treneri ir labi speciālisti, bet diemžēl nav neviena, kam viņi varētu nodot savas zināšanas.