Augstskolas, vairs negaidot sapratni un pozitīvas pārmaiņas no Izglītības un zinātnes ministrijas, pašas meklē savus attīstības ceļus un atbalstītājus. Reģionālās augstskolas šonedēļ tikās, lai gatavotu sadarbības līgumu, bet mākslas augstskolas devās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, kur arī saņēma viņa atbalstu.
Katrai sava loma
«Vēlme meklēt sadarbības iespējas nav tikai pēdējā laika iniciatīva, tā radās jau sen – vēl pirms desmit gadiem, un nu tā ir nopietna apņemšanās, kura ieguvusi noteiktas aprises ne tikai idejiskā līmenī,» uzsvēra Liepājas universitātes (LiepU) studiju prorektore Ilma Neimane, kura šonedēļ pārstāvēja savu mācību iestādi reģionālo augstskolu tikšanās laikā. Viņa norādīja, ka augstskolas, domājot par nepieciešamajām pārmaiņām, tikušās pēc savas iniciatīvas. Par konsolidāciju šajā reizē neticis spriests, un, lai gan izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskatot, ka bez studiju programmu un arī augstskolu optimizācijas reformas nav iedomājamas, I. Neimane tam iebilst, norādot, ka katrai no reģionālajām mācību iestādēm ir sava vieta un īpaša loma. Lai arī LiepU sevi vēlas pozicionēt ne tikai kā lokāla izglītības iestāde, bet arī piesaistīt studentus no visas Latvijas un ārzemēm, tā pirmām kārtām ir Kurzemes reģiona izglītības un kultūras ass.
Atrod kopsaucēju
Daugavpils universitātes (DU) studiju prorektore Inese Kokina akcentē: tas, ka DU sevi pozicionē kā reģionālo augstskolu, nenozīmē, ka tajā mācās tikai Latgales puses ļaudis. Turklāt DU beidzēji taču strādā dažādās valsts vietās. Tomēr ir būtiski uzsvērt ne tikai atšķirīgo, bet kopējo – tas arī bijis viens no galvenajiem tikšanās jautājumiem. «Viena no tādām kopējām lietām ir zinātne un inovācijas. Jo skaidrs, ka bez šiem diviem vaļiem augstākā izglītība pastāvēt nevar. Un augstskolas var apvienot zinātnisko kapacitāti, personālu. Otrs – sadarbība studiju jomā, piemēram, veidojot kopīgus projektus un studiju programmas dažādās nozarēs, izmantojot labākos katras augstskolas speciālistus,» skaidro DU pārstāve. Viņa teic, ka daugavpilieši sadarbības iespējas saredz ne tikai ar tuvākajiem kaimiņiem – Rēzeknes augstskolu, bet arī pārējiem Latvijas novadiem – attālums neesot šķērslis. Šādas kopējas studiju programmas, kuras tiks veidotas, pamatojoties uz pieprasījumu un arī darba devēju ieteikumiem, dos iespēju piedāvāt konkurētspējīgu un kvalitatīvu izglītību, kas ir būtiski, lai piesaistītu studentus.
Saņem prezidenta atbalstu
Arī mākslas augstskolas ir izveidojušas savu aliansi un aktīvi sadarbojas dažādās jomā. Vakar to rektori kopīgi devās pie Valsts prezidenta, lai gūtu apliecinājumu, ka Latvijai ir ļoti svarīga māksla, kultūra un mūzika. Pēc tikšanās ar valsts pirmo personu Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš uzsvēra, ka viņu iepriecinājis A. Bērziņa pozitīvais skatījums uz nozari. Viņš arī atzinis, ka visas augstskolas nav saliekamas vienā grozā un vērtējamas pēc vienādiem kritērijiem – mākslas augstskolas tomēr ir pavisam cits segments. Tā kā kultūra un māksla ir viena no tām jomām, kur Latvija ir konkurētspējīga starptautiskā mērogā, šī izglītība noteikti jāattīsta un jāatbalsta. Tas attiecas ne tikai augstāko, bet arī vispārējo izglītību.
Rektori arī norādījuši, ka augstskolām jāļauj būt patstāvīgām, jo tās pašas gluži labi redz, ko vajag mainīt un ko uzlabot. Viņi neslēpuši neapmierinātību ar pašreizējo augstskolu finansējuma modeli, kas liekot uzsvaru uz studējošo kvantitāti, bet ne kvalitāti. Mākslas augstskolām vajadzētu nevis piesaistīt visus studētgribētājus, bet veltīt spēkus talantīgajiem studentiem. Raizes dara arī tas, ka naudas pieaugums nozarē nav jūtams – kopš 2008. gadā tas tika apgriezts vairāk par pusi. Par R. Ķīļa iniciētajām reformām mākslas augstskolu rektori nav varējuši paust neko pozitīvu – viss palicis tikai saukļu un haotisku darbību veidā. «Piemēram, tas, kas šobrīd notiek ar Augstākās izglītības padomi un IZM, ir absolūti aplama darbība, kas tikai padziļina konfliktu nozarē,» teica J. Siliņš, piebilstot, ka rektori nav aktualizējuši ministra demisiju, bet ir skaidrs, ka R. Ķīļa lugai esot slikta dramaturģija, tāpēc nav brīnums, ka tā izgāzusies.