Studiju programmu auditu tur noslēpumā

Ziņojums par starptautiskā augstskolu programmu izvērtējuma audita rezultātiem joprojām ir «aizzīmogots», jo to neļauj publiskot ierobežotas pieejamības statuss.

Pret šo liegumu atdūrusies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kas atzina, ka pašlaik var runāt tikai par procedūru un gaitu, nevis saturu. Tajā pašā laikā daudziem dokumenta informācija nav nekāds noslēpums, jo jau pagājušonedēļ tas noplūdis no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kanāliem.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skaidroja, ka jau drīzumā cer slepenības statusu noņemt, un konsultējoties ar Valsts kanceleju, kā to labāk izdarīt. Viņš arī solījās ierosināt disciplinārlietu par dokumenta priekšlaicīgu noplūdināšanu trešajām personām, bet, lai to izdarītu, «jāpaskatās uz cilvēkiem un sistēmu». Ar audita pilno versiju deputāti esot nodrošināti, lai gan arī – tikai vakarā pirms sēdes, bet Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra to saņēmis desmit minūšu pirms nākšanas uz Saeimu. Gan viņš, gan projekta vadītāja Baiba Rivža pauda sašutumu par to, ka auditori nav iepazīstinājuši AIP ar ziņojuma saturu un atrastajām kļūdām – gluži vai jādomā, ka viņi esot kāda «noziedznieku banda». Iespējams, ka abu pušu dialogs būtu ļāvis novērst vairākus pārpratumus. Deputāte Janīna Kursīte norādīja uz vienu no tiem: ziņojumā minētā Ineta Kurzemniece tobrīd nemaz nav bijusi pārbaudāmās mācību iestādes pasniedzēja, tāpēc nekāds interešu konflikts viņai nav bijis. «Šādas auditoru kļūdas liek apšaubīt firmas darba ticamību,» uzsvēra J. Kursīte, piebilstot, ka tad jau interešu konfliktā varot vainot arī pašu ministru, kurš izvēlējies par auditoru Deloitte, lai gan tur strādā vairāki viņa bijušie studenti.

Latvijas augstskolu vadītāji arī neslēpa savu nemieru par notiekošo. Mākslas akadēmijas studiju prorektors Andris Teikmanis pauda bažas par Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūras ASIIN kompetenci izvērtēt šā projekta rezultātus. Bet Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības akadēmijas rektori Daci Markus satrauca tas, ka akreditācijas komisija joprojām nav sākusi darbu. Vilcināšanās var novest pie scenārija, ka studenti nesaņem valsts atzītus diplomus. Jau tā noteiktie pagarinājuma termiņi izskatās pārāk optimistiski. Lai nepiepildītos visdrūmākās prognozes, tika ieteikts akreditācijas komisijai tomēr izmantot AIP projekta rezultātus un ņemt vērā arī augstskolu komentārus un iebildumus, atceroties, ka akreditācijai ir tikai konsultatīva funkcija. Vēl cits priekšlikums bija izveidot normālu finansēšanas modeli un ļaut augstskolām strādāt patstāvīgi, nevis tērēt laiku garās sarunās. R. Ķīlis solīja, ka komisija uz pirmo sēdi sanāks 28. februārī, tomēr iebilda pret AIP projekta izmantošanu bez korekcijām, jo tas novedīšot tikai pie neskaitāmiem augstskolu rosinātiem tiesu procesiem.

Sēdes beigās I. Druviete norādīja, ka komisija redz pretrunas, kļūdainus faktus, neatbilstības, bet šobrīd tā nenostājas ne vienā, ne otrā pusē. Kad dokumentam tikšot noņemts ierobežotas pieejamības statuss, komisija vēlreiz skatīs šo jautājumu.

Svarīgākais