Ja no nākamā mācību gada tiks ieviesta jaunā kārtība skolēnu mācību līdzekļu nodrošināšanā, kas paredz lielāko izdevumu slogu uzlikt pašvaldību pleciem, pilsētām un novadiem būs jāmeklē papildu finansējums, kas mērāms desmitos un simtos tūkstošu latu, bet Rīgā pat 2,6 miljonos latu.
Vairākums vietvaru atzīst, ka pašlaik šīs summas ir tikai aplēses un šā gada budžetos nav iekļautas.
Pašvaldību budžetos izdevumi izglītībai ir atšķirīgi – tie svārstās no 14 līdz pat 66%, tomēr lielai daļai tie ir apmēram 30–40%. Aplēses rāda, ka tad, ja vietvarām būs jānodrošina ne tikai mācību grānatas, bet arī visas darba burtnīcas un kancelejas preces, vienam bērnam vajadzīgā summa būs apmēram 40 latu, kas ir četrreiz vairāk, nekā daļa pašvaldību maksājušas līdz šim. Tikai retā pašvaldība jau tagad ir gatava tērēt šādu naudu – tie lielākoties ir turīgākie Pierīgas novadi, piemēram, Garkalnes novads jau pērn savas pašvaldības bērniem varēja atļauties iegādāties visu, ieskaitot kancelejas preces. Arī Mārupes novads apliecina, ka jau šā gada budžetā paredzējis 247 000 latu mācību līdzekļu nodrošināšanai 2163 bērniem, kas apmeklē sešas pašvaldības izglītības iestādes (ieskaitot bērnudārzus). «Šajā finansējumā ietvertas visas tās pozīcijas, kuras Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) definējusi kā pašvaldību atbildību, tas ir, uzskates līdzekļus, iekārtas, aprīkojumu un visu citu, ieskaitot kancelejas preces,» skaidro Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis uzsver, ka provizoriski aprēķini liecina: pašvaldības budžetā būtu vajazīgi vēl 100 000 latu, kas pašlaik gan ir tikai uz papīra. «Pašlaik pilsētas pašvaldība pilnībā nodrošina skolēnus ar mācību grāmatām un daļēji – ar darba burtnīcām, naudas izteiksmē tie ir 16 lati uz bērnu: 10 lati no pašvaldības kases plus 6 lati, ko maksā valsts, bet trūcīgo ģimeņu bērniem jau tagad dome piešķir 40 latu skolai nepieciešamo lietu iegādei,» teic A. Rublis, neslēpjot savas šaubas, vai tiešām pašvaldībai būtu jāmaksā arī tiem, kas skolas lietas var atļauties savam bērnu iegādāties paši. Arī citos novados nosauktās summas nav mazas: Cēsu novadam būtu jāatrod vēl 135 000 latu savā kasē, Dagdas novadam – 40 000 latu, bet Talsu novadam – 35 500 latu.
Kā lielāko problēmu pašvaldības atzīst to, ka šobrīd IZM izstrādātie noteikumi vairāk atgādina darba redakciju, kura nedod atbildi, kas un kā vietvarām būtu jādara tālāk. Tāpat neesot skaidrs, kāpēc Latvijai, kura ir viena no nabadzīgākajām Eiropas zemēm, jānodrošina tas, kas pa spēkam ir bagātām valstīm. «Jebkuriem normatīviem ir jābūt veselā saprāta robežās – nu nevarēs pašvaldības nodrošināt pilnīgi visu, tāpēc vajadzētu vienoties par minimumu, ko iegādājas valsts un ko vietvaras, bet ko – vecāki, kas taču arī ir atbildīgi par savu bērnu izglītību,» uzsver Talsu novada izpilddirektora vietniece Inga Krišāne. Arī A. Rublis ir pārliecināts, ka ir jābūt kaut kādām robežām un IZM nevar izvirzīt prasības, nenodrošinot finansējumu. Pašvaldību vadītāji cer, ka jaunie noteikumi nestāsies spēkā no šā gada 1. septembra, bet vismaz ar nākamo budžeta gadu. «Pie noteikumiem vēl noteikti būtu daudz jāpiestrādā. Tie būtu jāskata kompleksi – ņemot vērā arī citas izglītības jomā ieplānotās reformas.