Pedagogu algas samazinātas vai iesaldētas 11 ES valstīs

Deviņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopš 2010. gada samazināti ieguldījumi izglītībā, secināts Eurydice pētījumā Izglītības finansējums Eiropā: ekonomiskās krīzes ietekme.

Nestabila budžeta situācija ir arī Latvijā, turklāt Latvija ir to 11 valstu vidū, kurās skolotāju un pasniedzēju algas un pabalsti samazināti vai iesaldēti.

Vairāk nekā 5% liels izglītības budžeta samazinājums tika piemērots Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Lietuvā un Portugālē, savukārt Igaunijā, Polijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) samazinājuma apmērs bija no 1 līdz 5%. Taču piecās dalībvalstīs – Austrijā, Dānijā, Luksemburgā, Maltā un Zviedrijā, kā arī Beļģijas vāciski runājošajā daļā izglītības izdevumi tika palielināti vairāk nekā par 1%. Vācija un Nīderlande nesniedza ziņas par laikposmu no 2010. gada.

Citās dalībvalstīs izdevumu tendences atšķiras. Beļģija (franciski runājošā kopiena), Kipra, Latvija, Somija, Francija, Īrija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste (Velsa), kā arī topošā dalībvalsts Horvātija palielināja izglītības budžetu 2010.–2011. gadā, bet to samazināja 2011.–2012. gadā. Bulgārija, Čehija, Rumānija un Slovākija rīkojās pretēji. Beļģijas flāmu kopienas izglītības budžets abus gadus bija nemainīgs. Kā komentē Izglītības un zinātnes ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktore Svetlana Batare, budžeta samazinājums Latvijā minētajā laikposmā radies, jo samazinājušies skolu rekonstrukciju projektiem pieejamie Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļi.

Pētījumā analizēts 35 valstu un reģionālo izglītības sistēmu finansējums no pirmsskolas līdz augstskolas līmenim. Tas liecina, ka 2011. un 2012. gadā skolotāju un pasniedzēju algas un pabalsti tika samazināti vai iesaldēti 11 valstīs (Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Spānijā).

Šo samazinājumu dēļ desmit dalībvalstīs (Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē) sarucis arī mācībspēku skaits. Tam iemesls ir ne tikai krīze, bet arī skolēnu un studentu skaita samazināšanās.

Latvijā

Valsts svētkos 18. novembrī jūrmalnieki iedegs garāko “Gaismas ceļu” Latvijā. Vairāk nekā divpadsmit tūkstoši sveču izgaismos Jūrmalu no Priedaines līdz pat Ķemeriem un arī Jomas ielu. Vakarā izskanēs svētku koncerts, kurā uzstāsies solisti Ieva Kerēvica un Daumants Kalniņš, Rīgas Doma kora skolas kora grupa un pianiste Agnese Egliņa, koncertu sniegs arī mūzikas grupa “Lādezers”.

Svarīgākais