Ir stingrs pamats uzskatīt, ka šobrīd Latvijā valsts varas sistēmas augšgalā ir iefiltrējusies ļaužu grupa, kuriem nozagt valsts noslēpumu saturošu informāciju un pēc tam to izmantot pilnīgi privātiem un savtīgiem mērķiem ir tikpat viegli, kā divus pirkstus nolaizīt.
Šī ļaužu grupa ir savā rīcībā ieguvusi ievērojamu KNAB operatīvās informācijas apjomu, ar kuru tā brīvi rīkojas. Īstajā brīdi tendenciozi atlasītus fragmentus no KNAB operatīvās informācijas tie piespēlē angažētiem masu informācijas līdzekļiem. Iespējams, ka ar šo informācijas masīvu jau tiek šantažēti uzņēmēji, kuri, pēc draudiem publiskot noteiktu sarunu ierakstus, ir spiesti atpirkties - atbalstot jaunveidojamos politiskos spēkus Latvijā. Iespējams, ka visa šī banda darbojas kādu Latvijai ļoti nedraudzīgas valsts specdienestu uzdevumā, kuru mērķi ir sagraut Latvijas valsts varas struktūru, radot neuzticību pret valsts varu un spilgtiem politiskiem līderiem.
Bandai, kas ir nozagusi valsts noslēpumu saturošu informācijas masīvu, jau ir izdevies realizēt vienu spīdošu operāciju. Kāds preses izdevums atkāpās no masu informācijas līdzekļa pamatprincipiem un it kā steidzamības dēļ piekrita publiskot informāciju, tās patiesumu nepārbaudot. Tagad lielu daļu Latvijas sabiebrības uztrauc tikai tas, kādus lamuvārdus privātās sarunās 2009. un 2010. gadā lietoja vairāki Latvijas politiķi.
Tomēr, lai nākotnē justos pilnīgi droši, valsts noslēpumu izzadzēju bandai ir palikusi viena smaga problēma. Atbilstoši likumam, operatīvie materiāli ir valsts noslēpums. Tā nav vienkārši neizpaužama informācija, bet tai ir valsts noslēpuma statuss. Vienkārša neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai par to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai, atbilstoši Latvija Krimināllikuma 85. panta pirmajai daļai, tiek traktēta kā spiegošana, par kuru draud ļoti smags sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz pat desmit gadiem.
Taču operatīvā ceļā iegūtie materiāli ir valsts noslēpums (likuma Par valsts noslēpumu 2. pants: «Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm»). Valsts noslēpuma objektu sarakstu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 887, un no tiem izriet, ka visa informācija, kas ir saistīta ar operatīvo darbību, Latvijā tiek definēta kā valsts noslēpums un tiek klasificēta kā slepena vai konfidenciāla.
Ja kādai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību tika nodota informācija, kas satur valsts noslēpumu, tad, atbilstoši Krimināllikuma 85. panta otrajai daļai, šādas darbības Latvijā tiek sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat divdesmit gadiem.
Pieņemsim, ka KNAB operatīvās lietas nozagušie nav zagtās informācijas saturu atklājuši kādai ārvalstu organizācijai, bet tikai to ir apzināti nodevuši vietējiem iedzīvotājiem. Arī tad šādas darbības ir smags noziegums. Atbilstoši Krimināllikuma 94. pantam (par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu), ja valsts noslēpumu izpauda persona, kura bija brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, tad šāds noziegums ir jāsoda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat pieciem gadiem.
Tātad pār visu to personu galvām, kuras privatizēja KNAB operatīvo lietu materiālus un vēlāk izsniedza tos žurnālam Ir vai citiem interesentiem, karājas Dāmokla zobens. Ja tiks ievērots likums, tad dažai labai personai krēsls Rīgas vai citu pašvaldību domē būs jānomaina pret cietuma kameru. To labi apzinās gan valsts noslēpumu izzadzēji, gan šo neliešu līdzzinātāji un līdzdalībnieki. Kā ir iespējams valsts noslēpumu izzadzējus paglābt no taisnīga un likumīga soda?
Ja tiktu pieņemts speciāls likums, ar kura palīdzību žurnālā Ir noplūdinātajai operatīvajai informācijai tiktu noņemts valsts noslēpuma statuss, tad valsts noslēpumu privatizētāju āda tiktu glābta. Ja izdotos nomainīt žurnālā Ir publiskoto operatīvo materiālu statusu no valsts noslēpuma uz neizpaužamām ziņām, tad lielākais, kas varētu draudēt KNAB izcelsmes politiķiem, ir Krimināllikuma 330. pants Neizpaužamu ziņu izpaušana pēc amata atstāšanas), kas skan: «Par tādu neizpaužamu ziņu, kuras nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja persona to izdarījusi pēc valsts amatpersonas dienesta atstāšanas, laikā, kas tai noteikts brīdinājumā par ziņu neizpaušanu, - soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.» Ja izdotos pieņemt likumu, kas Ir publiskoto valsts noslēpumu saturošo informāciju klasificētu kā atklātu, tad KNAB izcelsmes noziedznieki pilnībā izvairītos no jebkāda soda.
Tāpēc, lai glābtu ādu patiesajiem šo valsts noslēpumu izzadzējiem, ir nepieciešams īpašs likums viesnīcā Rīdzene operatīvā ceļā ierakstīto sarunu deklasifikācijai.
Uzmanīgi vērosim notiekošo. Tiklīdz kāds politiķis sāks histēriski aicināt pieņemt īpašus likumus, lai vienai operatīvai lietai noņemtu valsts noslēpuma statusu, tad tas ir pamats nopietnām aizdomām, ka šis politiķis darbojas vienā bandā ar valsts noslēpumu izzadzējiem.