Dzimumnoziedznieku iekļaušana sabiedrībā – drošāk visiem
Valsts probācijas dienesta veiktajā pētījumā konstatēts, ka tikai katrs divdesmit ceturtais no 406 pētījumā iekļautajiem dzimumnoziedzniekiem izdarījis jaunu dzimumnoziegumu. Citiem vārdiem sakot, 17 gadījumos notiesātiem dzimumnoziedzniekiem ir ierosināts kriminālprocess par jauna dzimumnozieguma izdarīšanu.
Pēc soda izciešanas un atgriešanās sabiedrībā pirmā gada laikā astoņos gadījumos persona izdarīja jaunu dzimumnoziegumu (tika apsekoti 348 gadījumi), bet trīs gadu periodā - 13 gadījumos (apsekoti 214 gadījumu). Absolūti lielākā daļa dzimumnoziedznieku atkārtotu dzimumnoziegumu nav izdarījuši. Dzimumnoziegums pret pilngadīgu personu Latvijā netiek uztverts tik asi kā šāds noziegums pret bērnu. Sabiedrība nostājas upura pusē, bet noziedznieks tiek izstumts, pret viņu izturas noraidoši. Pedofils kļūst par lielāku biedu nekā savulaik spitālīgie. Tomēr viņi dzīvo un dzīvos sabiedrībā, tāpēc ir svarīgi, lai šie cilvēki saņemtu palīdzību un atbalstu, kas palīdz neatkārtot dzimumnoziegumus. Palīdzība ir nepieciešama ne tikai upurim, bet arī dzimumnoziedzniekam - lai viņš spētu saprast savas rīcības motīvus, sekas, riska momentus un mācētu izvairīties no provocējošām situācijām. Recidīvu jeb atkārtotu noziegumu var mazināt prasme izmantot alternatīvus veidus, kā gūt laimes izjūtu, pašapmierinātību, baudu.
Valsts probācijas dienestā ir divas programmas darbam ar dzimumnoziedzniekiem - ieslodzījuma vietā un ārpus tās.
Tās atšķiras, jo ieslodzījuma vietā nav to riska faktoru, kas dzimumnoziedznieku sagaida, dzīvojot sabiedrībā. Probācijas darbinieki uzsver, ka ir svarīgi, lai ne tikai dzimumnoziedznieks, bet arī sabiedrība saprot, ka dzimumnoziegums nav nejaušība, bet likumsakarīgs rezultāts. Darbā ar katru konkrētu cilvēku tiek noskaidrots, kas novedis līdz tādam noziegumam. Iespējams, kādam bija vardarbīga pieredze bērnībā, un viņš ir guvis atziņu, ka vardarbības rezultātā var panākt vēlamo - tās ir domāšanas kļūdas, ko cilvēks nostiprinājis savā uzvedības modelī un kuras nav iespējams ātri mainīt. Dzimumnoziedznieki atzinuši, ka bērnībā tikuši pamesti novārtā, viņiem ir asa vientulības izjūta. Liela loma ir seksuālajai audzināšanai, kas bērnībā vai nu ir, vai nav bijusi.
Tas, ko nereti nesaprot sabiedrība, ir dzimumnoziedznieka vajadzības. Tās ir cilvēciskas - vēlme pēc mīļuma, tuvības, attiecībām, bet veids, kādā viņi šīs vajadzības īsteno, ir nepieņemams. Tas jāsaprot arī noziedzniekam, tāpēc viņš iemācās uzņemties atbildību par savu nodarījumu. Korekcijas darbā noziedzniekam tiek atspoguļotas upura izjūtas, lai viņš saprastu, kāpēc sabiedrība novēršas. Tas ir darbs visam mūžam.
Pašlaik probācijas uzraudzība dzimumnoziedzniekam nav uz mūžu, lai gan notiek diskusijas par to. Tiešā veidā ar dzimumnoziedznieku tiek strādāts piecus gadus, bet arī pēc tam institūcijas sadarbojas - gan probācijas dienests, gan policija, gan Ieslodzījuma vietu pārvalde, gan bāriņtiesa un sociālais dienests. Tiek analizēts cilvēks, vide, kurā viņš dzīvo, iespējamie riski un atbalsts. Piecos gados ir iespējams samazināt dzimumnoziegumu recidīvu, cilvēks var mainīt attieksmi un uzvedību, un viņš zina, kā rīkoties riska situācijās, bet ir vajadzīga arī sabiedrības līdzdalība, lai jauniegūtās prasmes attīstītu un nostiprinātu. Pašvaldībās ir gana daudz resursu, lai varētu palīdzēt sodu izcietušam dzimumnoziedzniekam iekļauties sabiedrībā. Dzimumnoziedznieku resocializēšanā iekļaujas arī brīvprātīgie, kuri piedalās atbildīguma un atbalsta apļos. Viņi sagaida dzimumnoziedznieku pēc atgriešanās no ieslodzījuma, kad cilvēkam jau ir izpratne par to, ka jādzīvo citādāk, bet nepieciešams apkārtējo cilvēku atbalsts, lai sajustos līdzvērtīgs un justu vajadzību pašam kļūt labākam. Probācijas darbinieki uzskata, ka tas ir labākais veids, kā reaģēt uz dzimumnoziedznieka klātbūtni, jo atbalsts mazina recidīva risku un veicina izpratni par viņa rīcības motīviem. Sabiedrība var justies drošāk, ja dzimumnoziedzniekam palīdz, nevis viņu atgrūž. Informācija par pieteikšanos brīvprātīgajiem, kas vēlas strādāt atbildīguma un atbalsta apļos, tiek ievietota Valsts probācijas dienesta mājaslapā.