Gads cietumā par uzbrukumu Sociālajā dienestā

Par uzbrukumu sociālajai darbiniecei varmākam piespriests reāls cietumsods. Tas ir precedents, kas kalpo arī kā brīdinājums nesavaldīgajiem sociālo dienestu klientiem. Tiesa piesprieda uzbrucējam reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu, informē Labklājības departamentā.

Šajās dienās ir izskanējusi informācija par Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kuri ir spiesti uzklausīt rupjības pa telefonu. Līdzīga situācija ir Rīgas Sociālajā dienestā, kur vairākas reizes mēnesī fiksē gadījumus, kad darbiniekiem tiek draudēts, viņi tiek apsaukāti, noniecināti un nolamāti. «Bet cik ir to gadījumu, kad darbinieks norij apvainojumu un neziņo?» vaicā Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Pagājušajā nedēļā tiesa izskatīja krimināllietu par 2017. gada beigās izdarīto fizisko uzbrukumu Rīgas Sociālā dienesta sociālajai darbiniecei darba vietā. Darbinieci tas traumēja gan fiziski, gan psiholoģiski: tevi sit, un nezini, kas notiks - sakropļos, izdzīvosi, neizdzīvosi. Atgriezties šajā darbavietā viņa vairs nespēja, lai gan tika nodrošinātas psihoterapeita konsultācijas un vēl darbavietas - Rīgas Sociālā dienesta - sniegtais atbalsts. Rīgas Sociālais dienests ne tikai iesniedza iesniegumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret vardarbīgo klientu, bet arī nodrošināja darbiniecei psihoterapeita konsultācijas, lai novērstu pēc traumas radītos traucējumus, kā arī nodrošināja zvērināta advokāta Alvja Margas sniegtos juridiskos pakalpojumus. «Mūsu apmeklētāji ir dažāda rakstura, un ne vienmēr viņi apzinās savas uzvedības sekas, bet klaju vardarbību un necieņu pret sociālajiem darbiniekiem mēs nepieļausim un iestāsimies par katru savu darbinieku,» uzsver Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.

Nereti Rīgas Sociālā dienesta klienti uzskata, ka sociālajam darbiniekam ir jāatrisina klientu problēmas, jānokārto viņu dzīve, un tā - katru reizi, tiklīdz klientam vajadzīga palīdzība. Taču problēmas ir jārisina tam, kuram tās radušās, bet sociālais darbinieks var palīdzēt. Sociālais darbinieks nereti ir vienīgais, kas ar klientu komunicē viņa sarežģītajā situācijā, iespējams, tāpēc darbinieks tiek uztverts kā pie visa vainīgais. Bet palīdzēt var tad, ja sadarbojas palīdzības lūdzējs un atbalsta personāls - sociālais darbinieks. Sociālie darbinieki informē par iespējām saņemt pašvaldības atbalstu, izvērtē katru gadījumu individuāli, un tikai pēc tam tiek pieņemts lēmums par pabalsta vai pakalpojuma piešķiršanu. Sociālā darbinieka uzdevums ir kopā ar klientu izanalizēt situāciju, lai nonāktu pie īstajām problēmām. Sociālais darbinieks palīdz situāciju izpētīt un nosaukt problēmu vārdā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka arī pašiem iedzīvotājiem ir pienākums līdzdarboties savas problēmas risināšanā, tāpēc rezultāts būs atkarīgs no veiksmīgas sadarbības. Rīgas pašvaldības Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors iepriekšējās publikācijās Neatkarīgajā ir mudinājis apzināties, ka ir situācijas, kurās cilvēka iespējas saņemt sociālo palīdzību ierobežo normatīvi, tāpēc tās jāuztver kā ierobežojumu, ar ko ir jārēķinās.

Rīgas Sociālajam dienestam ir noslēgts līgums ar apsardzes firmu, kā arī katrā no 11 teritoriālajiem centriem ir trauksmes poga apsardzes darbinieku izsaukšanai. Ir noslēgta vienošanās ar Rīgas pašvaldības policiju, kas iekļauj teritoriālo centru adreses savos maršrutos, lai uzraudzītu un nodrošinātu kārtību.