Ja jaunā valdība turpinās samazināt līdzekļus Valsts probācijas dienestam (VPD), valstij tas radīs vairākus miljonus latu zaudējumu, kā arī paaugstinās recidīva līmeni. VPD izstrādās rezolūciju, kurā sīki pamatos nepieciešamību saglabāt jau esošo finansējumu. Dienesta darbinieki ir norūpējušies, ka bez sapratnes itin viegli varētu apturēt, piemēram, par dzimumnoziegumiem notiesātu personu korekcijas programmu.
VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs stāsta, ka pēdējo gadu laikā dienesta budžets ir samazināts no 5,8 miljoniem līdz 2,8 miljoniem latu un izmaiņas redzamas arī recidīva apjomā. Proti, šogad tas palielināsies par 3 līdz 4 procentiem. Valstij tas radīs sešu miljonu latu zaudējumu, prognozē speciālists.
Pirms aptuveni pusotra mēneša A. Dementjevs ar šiem un citiem faktiem viesojās Saeimā, lūdzot finansējumu vairs nesamazināt. Signālu, kas vēstītu, ka vizīte devusi pozitīvu rezultātu, pagaidām nav. "Es, godīgi sakot, ne uz ko necerēju. Tā bija vecā valdība, visi pašausminājās, un viss. Šos datus iespējami drīz nosutīšu tieslietu ministram, jo pēdējā pusgada laikā mums ministra nebija," nākotnes plānus atklāj A. Dementjevs. VPD strādā profesionāļi ar augstāko izglītību, kādu nevar apgūt nevienā Latvijas augstskolā, tāpēc viņus nedrīkst atlaist, uzskata VPD vadītājs. Viņš nolēmis arī cīnīties, lai saglabātu īpašu programmu, kas pirmo reizi Latvijā strādā ar dzimumnoziedzniekiem. Tās ieviešanai izlietoti 300 000 eiro, un šo naudu sagādājusi Norvēģija. Nākamgad projekts beigsies, un ir pamatotas aizdomas, ka Latvijas valdība naudu tam nepiešķirs.
"Lielākā daļa dzimumnoziedznieku ir tādi, kuriem ir izkropļota attīstība vai bijusi neveiksmīga seksuālā pieredze, tostarp izvarošana. Šie cilvēki ir infantili, piemēram, pedofili, jo viņi veido attiecības ar bērniem. Mēs varam viņus izkastrēt, taču tas neko neatrisina, jo domas, kas mudina izdarīt noziegumu, paliek," stāsta viena no programmas vadītājām Kristiāna Lapiņa. Viņa uzsver, ka kastrētajiem noziedzniekiem ir augstāks recidīva līmenis, nekā tiem, kuri piedalījušies rehabilitācijas programmā. Šāda ārstēšana recidīva iespējamību samazina par aptuveni 70 procentiem. Savukārt, ja noziedznieks ir kastrēts, tad sabiedrības uzmanība atslābst. Viņš iegūst lielāku brīvību nākamā nozieguma izdarīšanā, saka speciāliste. Šobrīd programmas darbojas cietumos Jēkabpilī un Valmierā. Par norvēģu doto naudu ir izremontētas telpas un apmācīti speciālisti, paredzēts, ka rehabilitācija notiks arī citos cietumos. Ja valdība naudu projekta turpināšanai nepiešķirs, tas nozīmēs, ka 300 000 latu būs izmesti vējā, bet sabiedrības drošība samazināsies, norāda eksperte.