Divu gadu garumā nevar atrast vainīgos, kāpēc būvdarbu laikā gāja bojā "Ceļu pārvaldes" darbinieks

© f64.lv, Kaspars Krafts

Pirms diviem gadiem darba vietā, rokot tranšeju, gāja bojā jauns vīrietis. Nepietiekamu bedres stiprinājumu dēļ notika zemes nogruvums un smiltis strādnieku apraka dzīvu. Policija sāka kriminālprocesu par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Tomēr pēc tik ilgas izmeklēšanas joprojām nav pat aizdomās turēto. Radinieki ceļ trauksmi, vai nenotiek lietas novilcināšana, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Edītes Katenas dēls Rihards 2018.gada nogalē atgriezās no darba Vācijā un ar cerību lūkojās nākotnē. 24 gadus vecais vīrietis nesen bija ieguvis autovadīšanas tiesības un meklēja stabilu un drošu darbu.

"To, ko viņš gribēja, viņš izdarīja. Viņam arī bija attiecības, draudzene, ar kuru viņam arī viss labi gāja. Viņam tas vienīgais bija palicis, ka vajadzēja atrast darbu. Bērns beidzot sāktu dzīvot, viņam bija viss priekš dzīves," atzina bojā gājušā vīrieša māte.

Rihardam piedāvāja darbu "Ceļu pārvaldē". Viņš tam piekrita, izgāja visus ārstus. Pēc pirmās nostrādātās dienas bija apmierināts un nesūdzējās neko.

Otrā darba diena Rihardam Katenam iekrita pirmdienā 25.februārī. Salaspilī, līdzās Daugavpils šosejai, uzņēmums bija saņēmis pasūtījumu lietus ūdens novadīšanas sistēmas pārbūvei. Pēcpusdienā bija jāpabeidz 6 metrus dziļās tranšejas rakšana un jāievieto tajās caurules, kad pēkšņi sākās bedres grunts sienas nogruvums, pilnībā aprokot divus strādniekus. Alekseju Sokolovu izdevās izglābt, Riharda Katena meklēšana turpinājās 6 minūtes. Viņu no tranšejas izcēla jau bez dzīvības pazīmēm.

"Bija zvans. Es biju viena pati mājās. Piezvanīja. Nu, mums ļoti žēl, ļoti žēl, bet jūsu dēls ir gājis bojā tranšejā," atminas māte.

Pēc zemes nogruvuma objektā Salaspilī operatīvi ieradās gan Valsts darba inspekcija, gan policija.

Inspekcija sāka pārbaudi pret uzņēmumu. Un pēc garas un sarežģītas izmeklēšanas tika atklāti divi būtiski pārkāpumi - neapmierinoša darba vide un nepietiekoša kontrole darba vadībā.

Sešus metrus dziļajai bedrei kā stiprinājums tika izmantota vairogu siena, kas to nosedza vien par trešdaļu. Inspekcija secina - malu stiprinājumi nebija pietiekami un darbiniekus bedrē nedrīkstēja laist.

Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Andris Saulītis atzīst, ka ņemot vērā, ka viņi (AS "Ceļu pārvaldes" citi darbinieki) jau bija konstatējuši, ka nepietiekami ir papildus vairogi šajā būvbedrē, viņiem bija jānodrošina, ka būvbedrē neatrodas darbinieki līdz tam brīdim, ka darba vide ir droša, lai viņi varētu veikt savu darbu.

Valsts darba inspekcijas "Ceļu pārvaldei" negatīvais atzinums tika iesniegts policijā un tas kalpo kā svarīgs pierādījums. Lai gan inspekcijas lēmumu par uzlikto naudas sodu, firma apstrīdēja tiesā, akts par "Ceļu pārvaldes" pārkāpumiem ir spēkā un to neviens nav atcēlis. Tomēr kriminālizmeklēšanā divu gadu laikā nav būtiskas virzības.

Zvērināta advokāte, cietušās Edītes Katenas pārstāve Agnese Medne pauž, ka ja salīdzina ar citām, līdzīgām lietām, tad pirmstiesas process ilgst gadu.

"Šajā gadījumā mums jau ir divi gadi, kas ir būtiski ilgāk nekā parasti. Tas rada jautājumus, kas tur notiek. Piemēram, līdzīga lieta Finanšu ministrijā no jumta nokrita cilvēks darba laikā. Tur negadījums notika 2019.gada novembrī, un 2020.gada novembrī jau ir celta apsūdzība," min advokāte.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Deniss Jackivs atzīst, ka pašlaik lietā nav personu ar aizdomās turēto statusu, bet tuvākajā laikā tas statuss tiks piemērots.

Viņš min, ka lietā noris vairākas ekspertīzes, ir saņemti ekspertu atzinumi ne ar policijas iestādēm saistītām iestādēm, līdz ar to tāda veida lietu izmeklēšana nav tik ātra un divu trīs dienu vai dažu mēnešu laikā policija nevar pabeigt izmeklēšanu.

Cietušās pārstāve lietu uzraugošajai prokurorei Evijai Novikovai lūdza pārņem policijā iestrēgušo lietu, jo tādas tiesības Kriminālprocess paredz. Tomēr prokurore lūgumu noraidīja.

Salaspils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks atzīst, ka personas ierašanās policijas iecirknī un liecību sniegšana ir svarīgs moments pierādījumu ziņā.

"Jebkura liecinieka, vai cietušā vai personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, neierašanās uz policijas iecirkni, ir kavēklis izmeklēšanai, protams," pašlaik ir vairākas šadas personas, kuras nav ieradušās sniegt liecību atzīst Jackivs.

"Nekā personīga" zināms, ka policijā neierodas vairāki ne tikai potenciālie aizdomās turētie, arī zemes nogruvumā otrs cietušais, kurš pēc rīcībā esošajām ziņām turpina strādāt "Ceļu pārvaldē", kas nenodrošināja viņu ar darbam drošu vidi.

Akciju sabiedrība "Ceļu pārvalde" ir sens un pieredzējis uzņēmums. Pirms vairākiem gadiem šo kompāniju no Rīgas pašvaldības nopirka biznesā pazīstamā Mamedovu ģimene. Firma pērn apgrozījusi 27 miljonus. Un strādājusi ar vienu miljonu peļņu.

"Ceļu pārvalde" pasūtījumus pamatā saņem no Rīgas domes un Pierīgas pašvaldībām- Garkalnes, Salaspils, Jūrmalas.

Firmas patiesā labuma guvējs ir Adigjozals Mamedovs. Viens no turīgākajiem cilvēkiem valstī. Viņš bija kontrolpaketes turētājs uzņēmumā, kas savulaik nodrošināja Rīgas Neatliekamās palīdzības dienestu ar autoparku, līdz atklājās, ka līgums valstij ir neizdevīgs.

Pagājušā gada vasarā dēlu zaudējusī Edīte Katena no "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektora Eldaniza Mamedova saņēma vēstuli. Viņš uzskata, ka ar bēru izdevumus segšanu firma ir darījusi pietiekami un jautājums par jebkādu citu finansiālo kompensāciju ir slēgts. Turklāt vēstulē uzņēmums noraida savu vainu notikušajā, bet atbildību pārliek uz bojāgājušo.

"Viņi neko nemaksās, dēls bijis pats vainīgs, kāpēc viņš gāja pats tai tranšejā, kāpēc neievēroja drošības noteikumus, kaut gan viņš strādāja otro dienu, viņam nebija pieredzes, blakus taču bija brigadieris, viņam taču vajadzēja redzēt, vai ir tie stiprinājumi vai tie ir pietiekami. Ko bērnam lika, to viņš arī darīja," min Katena.

AS "Ceļu pārvalde" juriste atzīst, ka runājot ar darba inspekciju tika sastādīts akts, taču viņš nav spēkā.

Policija apgalvo, ka vēlākais pavasara sākumā tā plāno lietu nodot prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai. Ar piebildi, ja iesaistītās personas neliks šķēršļus izmeklēšanas pabeigšanai.

Riharda Katena mātei ir neizprotams, kāpēc tik ilgā laikā nav iespējams noskaidrot, kas vainojams dēla nāvē. Viņas vienīgais mierinājums sāpēs par dēla zaudējumu ir mazmeita Sofija.

"Šobrīd viņai ir 8 gadi, mācās 2.klasē. Atceras tēti, braucam uz kapiem. Zīmē viņam zīmējumus. Kad viņa ir pie manis, atceras viņu un mēs pieminam tēti. Un viņa saka, ka tētis ļoti pietrūkst. Gribētu gan zināt, kuri vainīgi pie šīs lietas, bet, vai tas būs mierinājums man, dēlu vairs atpakaļ neatgriezīs."

Kompānija "Ceļu pārvalde" savus darbiniekus apdrošina pret nelaimes gadījumu. Šai gadījumā cilvēka dzīvības cena viņu skatījumā bija seši tūkstoši.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.