Noziegumu par krāpniecību iztiesā 16 gadu

Gandrīz sešpadsmit gadus pēc nozieguma izdarīšanas pirmo spriedumu rīt nolasīs sešiem vīriešiem, kuri apsūdzēti par vairāku desmitu tūkstošu latu izkrāpšanu un dokumentu viltošanu. Uz apsūdzēto sola nonākušie pēdējā vārdā lūdza nosacītu sodu, jo jaunībā pastrādātās kļūdas viņi ir sapratuši un atgriezties uz noziedzīgās takas nevēlas. Tomēr, pēc prokurora domām, par biedinājumu mūsdienu krāpniekiem apsūdzētie pelnījuši piecus gadus reālas brīvības atņemšanas.

"Viņi izmantoja uzņēmējdarbības aspektus, par kuriem daudzi tolaik nezināja," saka prokurors Sergejs Aleksejevs. Proti, vīrieši ņēmuši no uzņēmumiem preces, bet norēķinājušies ar aizkavēto maksājumu. "Viņi atnesa viltotu maksājuma uzdevumu, kurā bija norādīts, ka cita firma ir pārskaitījusi naudu. Tajā laikā norēķinus nevarēja aplūkot internetbankā un noliktavas pārzinis paļāvās uz dokumentiem, jo uz tiem bija gan bankas zīmogi, gan paraksti," stāsta prokurors. Izkrāptas tolaik ejošākās preces – cigaretes, degvīns un gaļas konservi –, kas ātri realizētas. Savu rūpalu apsūdzētie īstenoja īslaicīgi – no 1994. gada aprīļa līdz 1995. gada oktobrim. Nodarītie zaudējumi mērāmi vairākos desmitos tūkstošos latu. Naudu apsūdzētie dalījuši dažādi; dažkārt visu guvumu uz galviņām, citkārt preces saņēmējs guvis 20 līdz 40 procentus, bet atlikušo summu sadalījuši citi iesaistītie.

Vairākums apsūdzēto savu vainu pilnībā atzīst, tomēr daži uzsver, ka apsūdzēti nepatiesi. Piemēram, Eduards Kozlovs, kuram prokurors uzskata par pierādītām 12 krāpšanas un 12 dokumentu viltošanas epizodes, norāda, ka darbojies tikai kā dokumentu viltošanas atbalstītājs. "Es nekādu naudu neesmu dabūjis, tā ir mākslinieka Boļšakova nauda. Nožēloju, ka palīdzēju šiem te," norādot uz līdzapsūdzētajiem, pēdējā vārdā sacīja E. Kozlovs. Viņš līdzīgi kā Aivars Saksons, Roberts Plinta, Vladliens Sokovičs, Lauris Emsiņš un Andrejs Goropjokins uzskata, ka pelnījis nosacītu sodu, jo jaunības dullumā izdarīto kļūdu nožēlo. Visu apsūdzēto aizstāvji uzsver, ka teju 16 gadu laikā kopš nozieguma izdarīšanas viņu klienti nav iesaistījušies jaunās noziedzīgās darbībās.

Tomēr, pēc prokurora domām, visi ir pelnījuši sēdēt cietumā. "Es lūdzu piemērot maigāko no iespējamiem sodiem. Ja prasītu nosacītu brīvības atņemšanu, tas nozīmētu, ka cilvēki var tālāk izdarīt noziegumus, bet tas nav pieļaujams. Tas sabojātu uzticību starp uzņēmējiem, kas īpaši svarīga ir pašlaik, krīzes apstākļos," saka S. Aleksejevs.

Skaidrojot, kā iespējams, ka tikai sešpadsmit gadus pēc nozieguma izdarīšanas vīrieši beidzot dzirdēs pirmās instances spriedumu, prokurors uzsver, ka vainīgi ir apsūdzētie. "Slimības lapām šeit bija liela loma! Tās viņi iesniedza pa apli," stāsta S. Aleksejevs. Citreiz kādam iekodis suns, laukos noslāpis auto vai piemeklējusi cita ķibele. Jāpiebilst, ka pret trim krāpniecībā iesaistītajiem izdalīta atsevišķa krimināllieta, jo viņi no tiesas izvairās.

Spriedumu apsūdzētajiem nolasīs rīt.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais