Bijušā Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas šefa Andreja Sozinova aizturēšana pagājušā gada maijā bija būtisks notikums tiesībsargājošo iestāžu aprindās. Lai gan Sozinovs pusgadu iepriekš tika aizrotēts uz VP Zemgales reģiona pārvaldi, viņa pieredze un kontakti nebija zuduši, padarot viņu par vienu no ietekmīgākajiem policistiem valstī. Nu Sozinovs ir iesaistīts divos kriminālprocesos, vienā no kuriem viņam jau celta apsūdzība. Pie apsūdzībām ir tikuši arī citi Sozinova bijušie kolēģi no Rīgas reģiona policijas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Andrejs Sozinovs policijā nostrādāja gandrīz 30 gadus, ilgus gadus bijis Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kriminālpolicijas vadītājs. Pirms tam kriminālpoliciju viņš bija vadījis Rīgas rajona policijas pārvaldē. Sozinovs bija diezgan regulāri redzams medijos - gan uzstājoties preses konferencēs par dažādiem noziegumiem Rīgā, gan sadarbojoties dažādu projektu ietvaros, piemēram, dokumentālajā filmā par Imantas pedofilu vai raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Centrāltirgus cigarešu mafija”.
2020. gada rudenī nesen Valsts policijas priekšnieka amatā ieceltais Armands Ruks aizrotēja Sozinovu no Rīgas uz Jelgavu - uz Zemgales reģiona pārvaldes kriminālpolicijas šefa krēslu. Pusgadu vēlāk, 2021. gada maijā Valsts drošības dienests Sozinovu aizturēja un sarīkoja kratīšanas 18 vietās, arī atsevišķās Valsts policijas ēkās. Drošības iestāde tolaik pavēstīja, ka lieta saistīta ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un izvairīšanos valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par mantu lielos apmēros. VDD lūgumu piemērot Sozinovam apcietinājumu tiesa neapmierināja, bet viņš pats dažas dienas vēlāk atvaļinājās no dienesta.
“de facto” zināms, ka aizturēts šai procesā tika arī “LPB Bank”, drošības daļas vadītājs. Banka agrāk bija zināma kā “Latvijas Pasta banka”, tās īpašniece ir Mihaila Uļmana vadītā SIA “Mono”. Sozinovs savulaik šai bankā ir piestrādājis. “de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka bankas darbiniekam sākotnēji inkriminēta naudas legalizācijas atbalstīšana, taču procesu šai daļā Valsts drošības dienests varētu drīzumā izbeigt. Oficiālus komentārus par šo procesu VDD sniegt atteica, jo izmeklēšana turpinās.Taču pagājušā gada nogalē VDD izdalīja pret Sozinovu jaunu kriminālprocesu un nosūtīja to prokuratūrai, kas jau ir cēlusi viņam apsūdzības par mantas legalizāciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šo lietu prokuratūra pagaidām nekomentē, taču sola to darīt, kad process tiks sūtīts uz tiesu, kas varētu notikt tuvāko mēnešu laikā. Prokuratūra iepriekš gan pauda, ka apsūdzības Sozinovam saistītas arī ar nelikumīgām darbībām ar valsts noslēpuma objektiem.
Bijušā policista aizstāvis Rinalds Bušs norāda, ka Sozinovs nepiekrīt nevienām aizdomām vai apsūdzībām - ne pēc viena Krimināllikuma panta. “Acīmredzami mums ar valsts apsūdzību ir kardināli pretēji viedokļi ne tikai par būtību, bet arī par noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju un noziedzīga nodarījuma sastāva esamību Andreja Sozinova darbībās. Jo mūsu redzējumā šie notikumi vizuāli pēc kaut kā var izskatīties pirmajā acu uzmetienā, bet izanalizējot notikumu gaitu, visus notikumus, mēs nesaskatām to noziedzīga nodarījuma sastāvu, izanalizējot tieši caur tās apsūdzības saturu un būtību,” teic advokāts.
VDD palikušajā lietā par amatpersonas deklarāciju Sozinovs kopš vasaras nav sniedzis nekādus paskaidrojumus, tāpēc viņam neesot zināms par tās virzību, stāsta Bušs, kurš cer, ka tuvākajā laikā šis process tikšot izbeigts. Lai gan publiskajā telpā, piemēram, ģenerālprokurora intervijās minēts, ka “Sozinova lietā” esot iesaistīti vairāki policisti, advokāts Bušs apgalvo, ka viņa klientu ar citu personu kriminālprocesiem saistīt būtu pārspīlēti: “Es domāju, ka mēs esam auguši tādā sabiedrībā, kur raganu medības ir bijušas, bija un nekur jau tās nav pazudušas. Mēs viņas medījam, gribam vai ne. Sabiedrība zināmā mērā grib skaidrību, un, iespējams, neskaidrības rezultātā tieši rodas šīs dažādās insinuācijas un dažādās versijas par notikumiem.”
Sūdzības par Sozinovu un versijas par viņa saistību ar nelikumībām cirkulējušas jau kādu laiku. Par viņu vai par Rīgas kriminālpolicijas darbu savulaik ir sūdzējies gan nelaiķis advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, gan ieroču tirgotājs Arnolds Libeks. Taču Sozinovs savu amatu saglabāja vēl vairākus gadus pēc tam.
Pirms sešiem gadiem tika nodibināta jauna iestāde - Iekšējās drošības birojs (IDB), kura pienākumos ietilpst tieši Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarīto noziegumu izmeklēšana. Biroja priekšnieks Valters Mūrnieks nesen komentēja Latvijas vietu korupcijas uztveres indeksā, sakot - kamēr daļa no publiskajā sektorā strādājošām amatpersonām izmantos savu varu pretlikumīgiem mērķiem, Latvijas rezultāts korupcijas uztveres indeksā būtiski nemainīsies.
Tomēr kriminālprocesu pret Sozinovu izmeklē nevis IDB, bet gan Valsts drošības dienests. Kāpēc tā, un vai birojam vispār ir bijusi kāda loma Sozinova lietā, “de facto” noskaidrot neizdodas. IDB priekšnieks Valters Mūrnieks interviju raidījumam atteica, jo “šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši būtiski, lai sabiedrība saņem precīzu un uz faktiem balstītu informāciju par notiekošajiem procesiem,” tāpēc jautājumus vajag iesniegt rakstiski. Taču arī rakstiski par to, vai Sozinovs ir bijis IDB redzeslokā, birojs atbildi pēc būtības nesniedza: “(..) IDB redzeslokā nonāk pārliecinošs vairākums pirmstiesas izmeklēšanas informācijas, kas saistīta ar iespējamiem korupcijas, vardarbības u.c. noziedzīgiem nodarījumiem, kurus veikušas iekšlietu sistēmā strādājošas amatpersonas, tomēr atbildi uz Jums interesējošo informāciju IDB nav tiesīgs izpaust.”
IDB gan ir izmeklējis lietu pret Sozinova kādreizējo padoto Igoru Ivaščenko, kura kabinetā kratīšana notika tajās pašās dienās, kad Sozinova aizturēšana. Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļas priekšnieka vietnieks - šāds vēl pērn bija Ivaščenko amats, taču šobrīd Valsts policijā viņš vairs nestrādā, “de facto” apliecināja sabiedrisko attiecību nodaļā. Viņam pagājušā gada nogalē ir celtas apsūdzības, un arī te prokuratūra pagaidām nesniedz informāciju, solot to darīt vēlāk februārī. “de facto” gan noskaidroja, ka ekonomisko noziegumu izmeklētājs Ivaščenko tiek apsūdzēts par vairākām kukuļošanas vai kukuļu pieprasīšanas epizodēm.
Turklāt decembrī IDB ziņoja par aizdomām pret kādu Rīgas policijas struktūrvienības vadošu amatpersonu, kas, palīdzot bijušajam policistam, iekasēja kukuļus no nelegālo cigarešu tirgotājiem. “de facto” zināms, ka runa ir par Ivaščenko lietu.
Savukārt jau tiesā ir nonākusi lieta, kurā viens no apsūdzētajiem - Gints Ginters - bijis gan Sozinova vadītas Rīgas kriminālpolicijas, gan vēlāk IDB darbinieks. Ginters savulaik sniedza intervijas kā viens no policistiem, kas notvēra Imantas pedofilu, kurš dažus gadus visai apkaimei lika bīties par bērnu drošību. Vēlāk viņš pārgāja strādāt uz Iekšējās drošības biroju - viņa deklarācijās norādīts, ka viņš ir bijis pat biroja priekšnieka vietnieks. Pirms gada viņš aizgāja izdienas pensijā un vainots tiek par notikumiem, kas notika jau pēc tam.
Prokuratūrā “de facto” informēja, ka Valsts drošības dienesta izmeklētajā lietā apsūdzētas divas personas - Valsts policijas amatpersona par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, bet privātpersona - par šo darbību atbalstīšanu. Pieminētā amatpersona ir Ginta Gintera dēls Kārlis Augusts Ginters, kurš ir policijas kadets - šobrīd no amata atstādināts. Kas par ziņām tikušas izpaustas, prokuratūra nekomentē, jo neesot zināms, vai tiesa gada nogalē neizlems lietu skatīt slēgtā sēdē.
“de facto” noskaidroja, ka lieta visticamāk tika sākta pēc bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“Republika”) iesnieguma Ģenerālprokuratūrā. Tā pamatā bija portālā “Pietiek.com” pērn maijā publicēta fotogrāfija, kurā ministrs redzams kādā kompānijā. Viens no bildē Ģirģenam blakus stāvošajiem pagājušajā martā tika aizturēts un apcietināts aizdomās par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā.
Ģirģens “de facto” par bildi skaidro, ka 2019. gada vasarā kādās viesībās nofotografējies ar citiem viesiem pēc viņu lūguma. Politiķa versija ir, ka vēlāk kāda amatpersona, kam bijuši pieejami lietiskie pierādījumi narkotiku lietā, aizturētā vīrieša telefonā pamanīto bildi nokopēja vai pārfotografēja. Savukārt publiskajā telpā foto nonācis, lai mēģinātu viņu kompromitēt, pieļauj Ģirģens, kurš uzsver, ka viņa iesniegums prokuratūrai bija par faktu, ne par kādu konkrētu personu.
“Protams, ka, strādājot kā iekšlietu ministrs, es arī tiekos ar dažādiem ziņu nodevējiem jeb aģentiem, kuri sniedz man informāciju. Gāja runa, ka attiecībā pret mani ir, teiksim, tāda izsludināta atlīdzība, lai atrastu jebkādu kompromātu. Un tas bija saistīts ar izmaiņām un reformām Valsts policijā, rotācijām un saistībā ar cigarešu kontrabandas apkarošanas aktivitātēm. Un principā strādāja personu grupa... Es pat esmu redzējis, ka brauc, attiecīgi, seko, brauc mašīnas netrafarētas. Nu man ir bijušas pat situācijas, kad liekas - kāds ir mājās bijis, noņēmis signalizāciju,” stāsta Ģirģens.
Savukārt Gints Ginters telefonsarunā “de facto” pauda neizpratni par šo kriminālprocesu un minēja, ka nolēmis līdz tiesai paskaidrojumus lietā nesniegt, jo to darīt neesot vērts. Viņš gan uzsvēra, ka ar Sozinovu šai lietai neesot vispār nekāda sakara. Abu Ginteru aizstāvis arī ir Rinalds Bušs, kurš apgalvo - nevienam no viņiem netiek inkriminēta kaut kādas bildes nodošana publikācijai portālā.