Pirms cietumsoda izpildes pazudis kukuļu izspiešanā notiesātais Stabiņš

© www.nra.lv

Kopš septembra vidus tiesībsargājošām iestādēm nav izdevies atrast par kukuļu izspiešanu ar astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju notiesāto bijušo Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektoru, vēlāk - Rīgas komercģimnāzijas direktoru Juri Stabiņu.

Kā ziņots, 8.septembrī Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu nolēmumu, ar kuru Stabiņam iepriekš tika piespriests astoņu gadu cietumsods un mantas konfiskācija. Senāta lēmums nebija pārsūdzams, un lieta tika nodota Rīgas apgabaltiesai sprieduma izpildei.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas apgabaltiesā, 15.septembrī policijai lūgts nogādāt Stabiņu cietumā. Tomēr ieslodzījuma vietā notiesātais joprojām nav nogādāts, aģentūra LETA uzzināja Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Patlaban Stabiņš izsludināts meklēšanā. Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknī, par Stabiņa pazušanu policijai 14.septembrī ziņojis kaimiņš, kurš dzīvo blakus Stabiņa radinieku mājai Rēzeknes novada Rikavas pagastā. Vēl 11. un 12.septembrī kaimiņš esot redzējis Stabiņu, taču 13.septembrī viņu vairs nav saticis, bet nākamajā dienā gājis meklēt.

Maltas upes krastā kaimiņš atradis Stabiņam piederošas drēbes, taču pašu kaimiņu ne. Pie mājas, kuru pieskatīja Stabiņš, atrasta arī neaizslēgta viņa automašīna.

Uzsākot meklēšanu, tika pārbaudīta Maltas upes gultne vietā, kur, iespējams, pazudis Stabiņš, taču nekas netika atrasts, aģentūra LETA uzzināja Rēzeknes policijā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Stabiņa advokāte Iveta Vietniece, ar savu klientu viņa nav sazinājusies jau ilgāku laiku. Par to, ka Senāta lēmums nav bijis Stabiņam labvēlīgs, viņa telefoniski paziņojusi notiesātā dēlam. Vietniece nebija informēta, ka viņas klients ir izsludināts meklēšanā.

LETA jau ziņoja, ka šā gada 13.februārī AT Krimināllietu tiesu palāta Stabiņa lietu izskatīja apelācijas kārtībā un nolēma viņam piespriest astoņu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kas ir tikpat bargs sods, kā iepriekš bija lēmusi Rīgas apgabaltiesa. Lai gan arī apelācijas instances tiesas nolēmums tika apstrīdēts, Senāts to atstāja negrozītu.

Kā ziņots, Stabiņam tika uzrādīta apsūdzība par kukuļa izspiešanu 13 551 lata apjomā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka viņš kukuli pieprasījis astoņas reizes. Lietā piecas epizodes ir par mēģinājumu izprasīt kukuli 12 995 latu apjomā. Prokurors divas epizodes lietā izdalījis arī par sagatavošanos izspiest kukuli 2000 latu apjomā. Šīs epizodes bijušas saistītas ar viltotu dokumentu sagatavošanu, par ko varētu saņemt kukuli.

Prokuratūra bijušajam rektoram un Rīgas komercģimnāzijas direktoram uzrādīja apsūdzību arī par viltus liecinieku organizēšanu, kas izdarīta personu grupā. Viņš uz prokuratūru iepriekš esot atvedis viltus liecinieku, taču noziedzīgais nodarījums nācis gaismā. Arī šajās darbībās Stabiņš tika atzīts par vainīgu.

Par cietušajiem krimināllietā prokuratūra atzina trīs personas, no kurām Stabiņš pieprasījis kukuli jeb, pēc apsūdzētā teiktā, "ziedojumus skolas remontam". Cietušie liecībās norādījuši, ka brīvprātīgi naudu Stabiņam nebūtu nodevuši.

Izmeklēšanas gaitā atklājies, ka Stabiņš vairākiem vecākiem lūdzis naudu skolas trepju remontdarbiem. No atsevišķiem vecākiem tikušas prasītas dažādas summas, taču kopumā, pamatojot naudas izlietojumu tieši ar trepju remontu, Stabiņa pieprasītā summa veidojusi gandrīz 8000 latu. Izmeklēšanas gaitā arī noskaidrots - kāda cita firma trepju remontu skolā jau bija veikusi par nepilniem 300 latiem.

Tāpat izmeklētāji lietā atklājuši kādu sakritību - no vecāku sniegtajām liecībām izriet fakts, ka tiem, kuru bērni stājušies 10.klasē, Stabiņš "lūdzis ziedot" 1000 latu gadā, bet par trīs gadiem - 3000 latu. Savukārt vecākiem, kuri vēlējās, lai skola bērnu uzņem 11.klasē, Stabiņa norādītā summa bija vairs tikai 2000 latu, bet tiem, kuru bērni stājās 12.klasē, - mazāk nekā 1000 latu.

Prokurore pirmās instances tiesas debatēs nolasīja arī vecāku sniegtās liecības - lielākajā daļā gadījumu vecāki Stabiņa "lūgumu ziedot" skaidri sapratuši kā kukuļa prasīšanu, lai viņu bērns tiktu uzņemts skolā, turklāt lielākā daļa arī piekritusi un centusies pieprasīto summu ieskaitīt Stabiņa norādītajos kontos.

Tomēr kāda persona, kurai Stabiņš, līdzīgi kā citiem bērnu vecākiem, bija "lūdzis ziedot", sapratusi, ka skolas direktors rīkojas pretlikumīgi, tāpēc vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas pēc tam organizējis gan Stabiņa telefonsarunu noklausīšanos, gan kratīšanu viņa darba kabinetā un dzīvesvietā, kā arī uzņēmumā, kas noformēja līgumus.

Stabiņu KNAB aizturēja 2004.gada septembrī aizdomās par 3000 latu kukuļa ņemšanu. Viņš pats savu vainu noziedzīgajos nodarījumos nav atzinis.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais