Ceturtdiena būs nokrišņiem bagāta - vietām snigs, citviet līs

© f64.lv, Kaspars Krafts

Ceturtdienas rītā daudzviet Latvijā snieg, vietām stiprā sniegā redzamība nepārsniedz 700 metrus, valsts galējos austrumos snigšana vēl nav sākusies, liecina meteoroloģiskā informācija.

Savukārt daļā Kurzemes snigšana mitējusies, vietām sniegs pārgājis lietū un dažviet Kurzemē izveidojusies migla. Debesis pārsvarā apmākušās, ceļi slideni.

Šorīt sniegs un apledojums valsts centrālā daļā, Zemgalē, Vidzemē un vietām Kurzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Tallinas šosejaa (A1), Vidzemes šosejas A2) posmā no Rīgas līdz Līgatnei, Valmieras šosejas (A3) posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam un no Valmieras līdz Strenčiem, Rīgas apvedceļa (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) (A5), Daugavpils šosejas (A6) no Rīgas līdz Jēkabpilij, Bauskas šosejas (A7), Jelgavas šosejas (A8), Liepājas šosejas (A9) no Rīgas līdz Anneniekiem un no Blīdenes līdz Skrundai un uz Ventspils šosejas (A10).

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Aizkraukles, Rīgas, Ventspils, Limbažu, Saldus, Dobeles, Bauskas, Jelgavas Ludzas, Talsu un Tukuma apkārtnē.

Dienas laikā Vidzemē, Sēlijā un Latgalē vēl gaidāms sniegs, dienas pirmajā pusē vietām snigs stipri, prognozē sinoptiķi.

Kurzemē un Zemgalē vietām nedaudz līs, vietām uzspīdēs saule un dienas gaitā sniegs nokusīs.

Vējš pārsvarā būs lēns. Maksimālā gaisa temperatūra no nulle grādiem dažviet Vidzemē līdz +7 grādiem vietām Kurzemē un Zemgalē.

Rīgā no rīta brīžiem gaidāms sniegs un slapjš sniegs, dienā brīžiem iespējams neliels lietus. Pūšot lēnam dienvidu vējam, gaiss iesils līdz +5 grādiem.

Laikapstākļus nosaka neliels ciklons, no rietumiem tuvojas nākamais ciklons. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 1009 hektopaskāliem Kurzemē līdz 1017 hektopaskāliem Latgalē.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais