Vēlētāju atmiņa ir īsa. Iespējams, tieši uz šo principu paļaujas «jaunie vecie» politiķi, kuriem atgriežoties politikā līdzās nostājušies cilvēki ar reputācijas problēmām.
Kādreizējais premjers Einars Repše pirms desmit gadiem no saviem līdzgaitniekiem pieprasīja godprātības zvērestu baznīcā, taču pašlaik viņš akceptē cilvēkus, kuru reputāciju grūti nosaukt par spīdošu.
Partijas Latvijas attīstībai rindās ir redzams kādreizējais Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķis Emīls Jakrins, kurš 2010. gadā, būdams Satiksmes ministra biroja vadītājs, esot mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienesta vadītāju Mareku Gailīti veidot par Satiksmes ministriju pozitīvus sižetus, piedraudot, ka pretējā gadījumā darbu zaudēs M. Gailīša sieva. Uz šā fona E. Jakrinam kā «sīkus nesmukumus» var pieminēt arī blata iecelšanu Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdē un skandālu ar Latvenergo automašīnu iepirkumu, kur lielāko pīrāga daļu ieguva E. Jakrina tēvam pastarpināti piederošs uzņēmums.
Partijā Latvijas attīstībai figurē arī savulaik par partijas Vienotība «kasieri» sauktais Edgars Jaunups, kuram tiek piedēvēta lietu kārtošana ar ieinteresētajiem uzņēmējiem. Tāpat līdzās E. Repšem ir manīts no Ekonomikas ministrijas aizgājušais Juris Pūce. Kā zināms, pēc Zolitūdes traģēdijas arvien plašāku rezonansi gūst jautājums par to, kā būvnieki, caur trešajām personām finansējot partijas, sev par labu ir mainījuši likumdošanu un ieguvuši vērienīgus valsts pasūtījumus. Uz šā fona nesmuki izskatījās tas, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces sieva vada labdarības organizāciju, kas ir saņēmusi dāsnus ziedojumu no Latvijas lielākajiem būvniekiem.
Repše aicina netiesāt
Pats E. Repše jautājumu par līdzgaitnieku reputāciju uzskata par nekorektu. «Protams, tie, kuri sēž dīvānā, netiks kritizēti! Es kategoriski nevēlos noniecināt un aizmuguriski aprunāt cilvēkus, kuri grib strādāt valsts labā. Manās acīs viņiem visiem ir nevainojama reputācija. Lai nievātāji pamācās no Romas garīdzniekiem – nav pareizi tiesāt, nepaskatoties pašiem uz sevi,» pauž politiķis. «Mums katram var pieminēt kaut ko sliktu, taču pareizāk ir izcelt pozitīvo, lai cilvēki kļūtu labāki. Arī man var daudz ko pārmest! Pats būdams grēcīgs, es saku milzīgu paldies katram, kurš vēlas ar mani kopā strādāt,» klāsta E. Repše.
Reputācija kā relatīvs jēdziens
Par oligarhu nodēvētā Aināra Šlesera otrajam uznācienam morālo atbalstu ir sniedzis kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kurš 2011. gadā tika pieķerts vadām automašīnu alkohola reibumā un vairākas diennaktis pat izcieta administratīvo sodu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Tāpat J. Straumes vārds savulaik pieminēts Jūrmalgeitas skandālā. Iespējams, daudzi vēlētāji jau ir piemirsuši, ka 2005. gadā Jūrmalā izcēlās skandāls par 20 tūkstošus eiro liela kukuļa piedāvāšanu domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš atbalstītu Jura Hlevicka kandidatūru mēra amatam.
I. Ančāns par notikušo ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas arestēja vairākas personas. Plašāku rezonansi skandāls ieguva gadu vēlāk, kad tika publiskotas lietā iesaistīto satiksmes ministra Aināra Šlesera un bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles telefonsarunas, atklājot viņu līdzdalību noziegumā.
Reputācija ir relatīvs jēdziens
Politikas eksperts Arnis Kaktiņš uzskata, ka reputācija ir relatīvs jēdziens. «Kāds medijs vienam politiķim piedēvēs izcilu reputāciju, cits izdevums šo pašu politiķi nosauks par apšaubāmu,» ironizē A. Kaktiņš. «Taču ir acīmredzami, ka visas partijas jau ilgāku laiku saskaras ar līderu trūkumu un jaunu personāliju nevēlēšanos iesaistīties politikā. Tieši tāpēc šobrīd «jauno veco» politiķu kustībās parādās labi zināmas, aizmirstas un atkal atrastas sejas,» norāda eksperts.