Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti šodien eiro ieviešanas gaitu pielīdzināja Šveices un Latvijas pulksteņa mehānisma darbībai.
Vairāku institūciju pārstāvji komisijai šodien sniedza informāciju par jaunās valūtas ieviešanu Latvijā. Deputāts Atis Lejiņš (V) norādīja, ka ir "gandrīz neticami", ka viss ir tik labi noticis. Viņš izteica pateicību Latvijas Bankai, Finanšu ministrijai (FM), komercbankām un citiem iesaistītājiem, jo ieviestā sistēma esot nostrādājusi kā labākais Šveices pulkstenis.
Komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) arī pateicās visiem tiem, kas nodrošināja labi veikto pāreju. Viņa piekrita, ka eiro ieviešana notikusi ar Šveices vai, kā pārfrāzēja deputāte, tagad jau Latvijas pulksteņa precizitāti.
Pirmajās janvāra dienās Latvijā norēķinos eiro tika izmantoti nedaudz vairāk kā Igaunijā eiro ieviešanas pirmajās dienās, norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis skaidroja, ka ilga un kvalitatīva sagatavošanās bija pamats veiksmīgai eiro ieviešanai. Viņš prognozēja, ka 15.janvārī gandrīz 90% latu skaidrās naudas būs izņemti no apgrozības.
Latvijas Komercbanku asociācijas ekonomiste Žanete Glaudiņa akcentēja, ka Latvija var lepoties ar paveikto. Sagatavošanās darbi tika sākti 2013.gada janvārī, un tie tika labi paveikti. Pašlaik secināms, ka gan veikalos tiek galā ar eiro ieviešanu, gan arī banku filiālēs, kur bija prognozētas garas rindas. Garākā rinda prasījusi divas stundas, kad kāds komersants mainījis spaini ar naudu.
Parlamentārieši šodien saņēma arī informāciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), kas veicis vairāk nekā 11 000 pārbaužu. Pārbaudēs konstatēts, ka tirgotāji parasti norāda cenas abās valūtās.
Sākumā PTAC konstatēja pārkāpumus 50% gadījumu, bet pašlaik tie ir 40%. Runa ir arī par cilvēcisku kļūdu pieļaušanu un to, ka darbinieki nepaspēj nomainīt zīmes, jo piedāvātās preces mainās.
Deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) norādīja, ka vienā jautājumā darbs nav izdarīts līdz galam, jo iedzīvotājiem bijis maz iespēju iepazīties ar citu eirozonas valstu monētu dizainu. Bajāre gan apgalvoja, ka šī informācija ir pieejama iedzīvotājiem izplatītajā informācijas bukletā.