Valdim Dombrovskim šodien aizrit pēdējā diena valdības vadītāja amatā. Ministru prezidents, kurš Latviju vadījis cauri krīzes smagākajiem gadiem, pavisam drīz atgriezīsies darbā Saeimā, bet jau pēc dažiem mēnešiem, visticamāk, posīsies uz Briseli.
Daudzus gadus Valdis Dombrovskis ir bijis universālais kareivis, kurš konsolidēja budžetu, apkaroja krīzi, ieviesa eiro un ar savu pozitīvo tēlu glāba partijas reputāciju nesmukumu brīžos. Latvijas vēsturē viņš ir iegājis arī kā ilglaicīgākais Ministru prezidents, 1778 dienas vadot trīs valdības pēc kārtas. V. Dombrovska vadībā ir noturētas 365 Ministru kabineta sēdes, premjers ir devies 139 ārvalstu vizītēs.
Šodien V. Dombrovskis nodod premjera pilnvaras savai partijas biedrenei Laimdotai Straujumai, kurai Ministru kabinets būs jāvada vismaz līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Sēžoties premjera krēslā, V. Dombrovskis šajā postenī turpināja fizmatu tradīcijas, kuras 1990. gadā aizsāka otrās brīvvalsts pirmais premjers Ivars Godmanis, 2002. gadā nostiprināja jauno laiku spilgtākais premjers Einars Repše, savukārt pārņems – V. Dombrovska sekotāja Laimdota Straujuma.
Politologs Ivars Ījabs uzsver, ka Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte sniedz pietiekami labu izglītību, lai tā tiktu uzskatīta par vērtību ne tikai politiskajā vidē. Šo pašu mācību virzienu savulaik ir apguvuši arī visi trīs Latvijas Universitātes rektori, t. i., kādreizējais Cietvielu fizikas institūta direktors Juris Zaķis, kādreizējais Fizikas un matemātikas fakultātes docētājs Ivars Lācis, kā arī šā brīža universitātes rektors, kādreizējais Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors Mārcis Auziņš.
«Fizmatu stiprā puse, kas lieliski noder politikā, ir abstraktā domāšana. Spēja nolikt pie malas tā brīža emocijas un paraudzīties uz lietām no putna lidojuma,» uzskata I. Ījabs. «Šo prasmi varējām novērot gan Valda Dombrovska, gan Ivara Godmaņa un arī Einara Repšes darbā. Visi šie premjeri ir mācējuši redzēt sistēmu kopumā. Cita lieta, ka fizmati noteikti nav veiksmīgi komunikatori. Viņiem varētu pārmest empātijas jeb līdzi jušanas trūkumu. Ar šādu domāšanu apveltīti cilvēki, visticamāk, nespēj iejusties citu cilvēku ādā, jo fizmatiem to nemāca. To māca humanitārijiem,» ar ironiju piebilst I. Ījabs, kā piemēru minot bijušo ārlietu un aizsardzības ministru, vēsturnieku Arti Pabriku, kura veiksmes pamatā esot bijusi apbrīnojama spēja uzminēt, ko kurā brīdī teikt, kā uzvesties un kā izskatīties.
To, ka V. Dombrovskis aiz cipariem nemāk saskatīt cilvēkus, apliecināja arī aizejošajam premjeram regulāri izteiktie sociālo partneru pārmetumi. Arodbiedrības, jauno vecāku pārstāvji, mediķi un skolotāji – daudzas iedzīvotāju grupas V. Dombrovskim šo gadu laikā ir pārmetušas grāmatvedisku pieeju lietām. Viņš tika saukts arī par jaunās paaudzes tehnokrātu, kas bez liekām emocijām spēj virzīt procesus un kuram nenodreb roka «vajadzīgo ciparu vārdā» pārkāpt pāri cilvēkiem. Iespējams, tieši šī V. Dombrovska prasme no 2009. gadā nevienam nezināma, bikla jauna vīrieša ir izaudzinājusi vienu no spēcīgākajām jauno laiku politiskajām figūrām.
«Šo piecu gadu laikā Dombrovskim ir parādījusies priekšnieka balss un stāja. 2009. gadā tikai ar bagātu fantāziju apveltīts cilvēks varēja iedomāties, ka Valdim Dombrovskim kāds gribēs piedāvāt augstus amatus Eiropas Savienībā,» klāsta I. Ījabs. «Taču šā brīža Dombrovskis ir pilnīgi cits Dombrovskis, kādu mēs pazinām iepriekš. Pavisam cita līmeņa cilvēks! Viņš var būt pateicīgs liktenim, ka, nejauši kļūstot par premjeru, tika dota iespēja tik radikāli mainīt dzīvi,» atzīst eksperts.
Arī politologs Arnis Kaktiņš norāda, ka, atrodoties premjera amatā, V. Dombrovskis «ir nobriedis kā pirmā līmeņa politiķis. Tas gan mani nepārsteidz, jo Valdim Dombrovskim ir bijusi ļoti skarba prakse. Viņš valsti vadīja ekonomiskās krīzes apstākļos, iegūsot smagu skolu».
***
CV
Izglītība
Beidzis Rīgas 58. vidusskolu; Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, kā arī ieguvis Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā. Absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultāti, iegūstot profesionālā maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā.
Karjera
Bijis laborants un pētnieks LU Fizikas un matemātikas fakultātes Cietvielu fizikas institūtā. Ir bijis zinātniskais asistents Merilendas universitātes Elektronikas fakultātē, vēlāk – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomists. Pirmo reizi politikā iesaistījās 2002. gadā, kad kandidēja Saeimas vēlēšanās no partijas Jaunais laiks saraksta. Bijis 8. Saeimas deputāts, finanšu ministrs E. Repšes valdībā. No 2004. līdz 2009. gadam ir bijis Eiropas Parlamenta deputāts, līdz 2009. gadā tika apstiprināts LR Ministru prezidenta amatā.