Iepriekšējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts bankas Citadele privatizācijai nodibinājis investoru piesaistes uzraudzības komiteju, kurā iekļāvis arī Sabiedrības par atklātību «Delna» pārstāvi «neatkarīga novērotāja statusā».
Kā zināms, Delnas galvenais finansētājs pastarpināti caur Sorosa fonds–Latvija (SFL) un Open Society Institute (OSI) ir starptautiskais finanšu oligarhs, miljardieris Džordžs Soross, kurš Francijā visās trijās instancēs ir notiesāts par slepenas iekšējās informācijas iegūšanu un izmantošanu spekulācijās ar bankas akcijām.
Likteņa ironija – Dž. Soross ir notiesāts par nelikumīgiem darījumiem ar tobrīd Francijā privatizējamās bankas Société Générale S.A. akcijām – t.i., tās pašas bankas, kas šobrīd kā konsultants piesaistīta Latvijas valstij piederošās bankas Citadele privatizācijai.
Demisijas ēnā
Iepriekšējā valdība par Citadele privatizācijas uzraudzības komitejas izveidošanu tika informēta slēgtā valdības sēdē pagājušā gada 17. decembrī. Tobrīd Valda Dombrovska valdība jau bija demisionējusi un pilnībā bija izgāzusies arī premjera izveidotā «sabiedriskā komisija» Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, kuras galvenā iniciatore bija Delna ar tās vadītāju Inesi Voiku priekšgalā. Neraugoties uz to, nevienam nekādu iebildumu neesot bijis. «Valdības locekļi tika informēti par šādu komiteju izveidi un šo informāciju bez iebildumiem vai komentāriem pieņēma zināšanai,» Neatkarīgajai paskaidroja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Ansis Spridzāns ar preses sekretāra Gunta Kārkliņa starpniecību.
Tomēr nekādi nevar apgalvot, ka šī informācija tika slēpta, – preses relīze par to, ka valdība tikusi informēta par Citadeles investoru piesaistes uzraudzības komitejas un projekta vadības komitejas izveidi, kā arī Delnas iesaisti uzraudzības komitejas darbā, jau nākamajā dienā publicēta
PA mājaslapā. Nekādu plašāku mediju uzmanību tā gan nav piesaistījusi.
«Insaideru» izmantotājs
Pirmās instances tiesa 2002. gadā Dž. Sorosu atzina par vainīgu slepenas iekšējās informācijas iegūšanā un izmantošanā, spekulējot ar privatizējamās Société Générale S.A. akcijām. Apelācijas un kasācijas instances attiecīgi 2006. un 2007. gadā apstiprināja šo spriedumu, secinot, ka Dž. Soross «lietojis ļoti slepenu un ļoti precīzu informāciju no [Société Générale] bankas iekšienes».
Rietumos iekšējās informācijas noplūdināšanu un izmantošanu spekulēšanā dēvē par «insider trading» un tas ir smagi sodāms kriminālnoziegums. Sākotnēji Dž. Sorosam tika piespriesta mantas konfiskācija 2,28 miljonu eiro apmērā – sods tika samērots ar nelegāli gūto peļņu. Kasācijas instancē viņam izdevās panākt konfiscējamās mantas apmēra samazināšanu līdz 940 507 eiro.
Bet 2012. gada aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pilnībā noraidīja Sorosa sūdzību par to, ka Francijas tiesas spriedums ir bijis netaisnīgs.
Tāpat plaša informācija pasaules medijos atrodama par Dž. Sorosa veikto britu sterliņu mārciņas sagraušanu leģendārajā «melnajā trešdienā» 1992. gadā, kas viņam izdevās, pateicoties informācijai, ko viņš ieguva saviesīgās ballītēs no pļāpīgiem britu ierēdņiem («insaideriem»). Līdzīgi stāsti tiek stāstīti par Dž. Sorosa un viņa kompanjonu īstenotajiem uzbrukumiem Malaizijas, Filipīnu un Taivānas valūtām.
Naudas lietus
Sabiedrība par atklātību «Delna» nenorāda, cik konkrēti šī biedrība katru gadu saņem no SFL, cik no OSI, cik no kādām citām Dž. Sorosa struktūrām. Atklātāks ir SFL, no kura dažādām atskaitēm var saskaitīt, ka fonds Delnai kopš 1998. gada (Delnas dibināšanas gads) piešķīris kopumā vairāk nekā 700 000 eiro. Piemēram, SFL informācija liecina, ka 2010. gadā piešķirti 100 700 eiro, bet 2011. gadā – 122 500 eiro, un tie salīdzinoši ir treknie gadi sorosiešiem (atcerēsimies dažādus lietussargu pasākumus un citas politiskās aktivitātes šajos gados). Turpretī 2013. gadā «Delnas finanšu un organizatoriskās ilgtspējas nostiprināšanai» piešķirti vien 15 000 eiro.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, Dž. Soross dažādiem pasākumiem Latvijā kopumā piešķīris vismaz 100 miljonus.
Citadeles pamatkapitāls ir 103 miljoni latu.
Arī te Voika
Kā Neatkarīgo informēja A. Spridzāns, «Citadeles bankas investoru piesaistes uzraudzības komiteju vada ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tās sastāvā strādā Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa. Komitejas darbā kā pieaicinātās personas atkarībā no izskatāmo jautājumu loka piedalās gan ERAB, gan bankas Citadele pārstāvji, kā arī PA speciālisti». Tāpat PA vadītājs norādīja, ka 2013. gadā Delna darbam uzraudzības komitejā deleģējusi Inesi Voiku, tātad to pašu personu, kas sabiedrības sašutuma dēļ bija spiesta aiziet no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas. Atšķirībā no tās darbs Citadeles privatizācijas uzraudzības komitejā neesot atlagots un nekādi papildu līdzekļi neesot paredzēti. «2014. gadā Delna komitejas darbā nav pārstāvēta, jo organizācija nedeleģēja jaunu pārstāvi I. Voikas vietā,» apgalvoja A. Spridzāns.