Rugātes balsojumam plašāks zemteksts

© Aigars Eglīte

Koalīcijas partneru vienotais balsojums pret Antas Rugātes (TP) ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja biedres amatā ceturtdien pazemoja Tautas partiju, bet šobrīd netiek prognozēts, ka tas izprovocēs uz tālākiem soļiem, piemēram, valdības pamešanu.

Lai gan no TP neoficiāli izskan šaubas, ka izdosies vienoties par 2010. gada budžetu, vienlaikus tiek uzsvērts, ka partijai nav padomā pamest valdību. Mazākos neoficiālos lokos TP gan ir apspriesti scenāriji, pie kādiem partija ar mazāku kaitējumu sev varētu koalīciju pamest, zināms Neatkarīgajai. Premjers Valdis Dombrovskis (JL), kuru TP līderis Mareks Segliņš vakar vainoja nespējā nodrošināt koalīcijas disciplīnu, ko parādot balsojums par A. Rugāti, ceturtdien atteicās ielaisties spekulācijās, vai valdība varētu turpināt darbu, ja to pamestu TP. Premjers pieļauj, ka daļēji iemesli nesaskaņām koalīcijā meklējami "TP iekšējās problēmās un grupējumu cīņās". TP viņš arī vaino iekavētajā darbā pie budžeta: "Līdzšinējā problēma tiešām ir bijusi TP".

Politiķu neoficiāli stāstītais ļauj domāt, ka problēma šoreiz bijusi kandidātes nepieņemamajā personībā, nevis vēlmē organizēti iestāties pret TP. Vienlaikus tas sasaucas ar pēdējās pāris nedēļās atsevišķu JL politiķu uzturēto tēmu par "TP izmešanu no valdības". Proti, no TP politiķu asās reakcijas uz A. Rugātes izgāšanu varēja nolasīt, ka emocionāli tas partiju grūž pretī pārdomām par koalīcijas pamešanu.

Jau trešdien redzami TP politiķi bija saņēmuši signālus, ka koalīcijas partneri varētu neatbalstīt A. Rugātes kandidatūru un viņas ievēlēšanai var nepietikt balsu. Par to no dažiem atklāti izskanējis brīdinājums arī TP valdes un frakcijas kopsēdē trešdienas vakarā, kas nav ņemts vērā. Tāpat iepriekš par A. Rugātes kandidatūru, vēl pirms viņa tika oficiāli virzīta, atklāta saruna notikusi starp dažādu partiju deputātiem, kas pārstāvēti Saeimas prezidijā, Neatkarīgajai stāstīja divi klāt bijušie. Kritiskos viedokļus uzklausījusi arī V. Muižniece, kura līdz šim bija pārstāvēta prezidijā. Ticami avoti Neatkarīgajai gan noliedza versiju, ko ceturtdien Saeimas kuluāros izplatīja JL politiķi, ka TP ar nolūku virzījusi A. Rugāti, jau zinot, ka viņa netiks ievēlēta un to varēs izmantot iekšējo attiecību saasināšanai koalīcijā. To, ka par A. Rugāti nobalsos tik maz deputātu – pirmajā balsojumā 25, otrajā 20, neesot prognozējuši pat tie, kas TP iekšienē brīdināja par balsojuma negatīvu iznākumu.

Notikušais tiek skaidrots ar TP Saeimas frakcijas jaunās vadības taktisku kļūdu, veicot nepietiekamu aizkulišu darbu. Tāpat daļa TP frakcijas bija apvainota, ka A. Rugātei amatu prezidijā neapspriežoties bija apsolījis partijas priekšsēdētājs M. Segliņš. Šis iekšējais noskaņojums parādījās trešdienas vakarā TP valdes un frakcijas kopsēdē, kur partijas biedri par A. Rugāti aizklātā balsojumā nodeva tikai 15 balsis, bet 10 balsis par otru kandidātu – deputātu Imantu Valeru. Ceturtdien tas ļāva minēt, ka Saeimā par A. Rugāti varbūt nav nobalsojuši pat visi TP deputāti, kopskaitā 21. JL deputāts Jānis Reirs jokojot teica, ka par A. Rugāti ir nobalsojuši 15 JL deputāti un tikai daži pašas TP deputāti. Tas nav pārbaudāms, jo balsojums bija aizklāts.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.