Atlikt sīkos kašķus un vienoties lieliem mērķiem – tas bija viens no galvenajiem vadmotīviem runās Jaunā laika (JL) kongresā, kurā sestdien tika pieņemts lēmums pievienoties apvienībai Vienotība. Tiesa, kongresa dienā pašā JL iekšējās nesaskaņas, kuru rezultātā no partijas tika izslēgts par pelēko kardinālu savulaik dēvētais Dans Titavs, neizdevās nolikt pie malas.
Daudzi gan prognozē, ka tieši tagad partijā varētu iestāties miers un gadiem ilgusī te klusākā, te skaļākā dažādu spārnu cīņa par ietekmi JL iekšienē varētu norimt. Pat D. Titava domubiedra, kādreizējā partijas vadītāja un dibinātāja Einara Repšes asā reakcija uz notikušo pašā partijā neesot atstājusi tādu satraukumu, kā publiskajā telpā.
Atkārtoti par partijas valdes priekšsēdētāju sestdien ievēlēta Solvita Āboltiņa, kura arī bijusi iniciatore minētajam lēmumam, jo kā partijas vadītāja nav varējusi samierināties ar kāda partijas biedra aizmugurisko rīcību sev vien zināmās interesēs. Saskaņā ar JL statūtiem valde kādu var izslēgt no partijas gadījumos, ja biedrs kaitējis partijai, rupju statūtu vai disciplīnas pārkāpumu gadījumā, kā arī, ja ilgstoši nav maksāta biedranauda. Kā zinādams par iespējamību viņu izslēgt no partijas, biedranaudu D. Titavs samaksājis pāris dienas pirms kongresa, lai gan pirms tam to nebija darījis vairākus gadus, stāstīja kāds partijas valdes loceklis. Tagad oficiālais izslēgšanas iemesls, kā uzsvēra partijas vadītāja, ir smagi disciplinārpārkāpumi. Kas bija šie disciplīnas pārkāpumi, oficiāli netiek skaidrots. Partijas iekšienē stāsta, ka nepieņemamas bijušas D. Titava aktivitātes, gan rīkojoties partijas vārdā ārpus publiskās jomas, gan arī paužot viedokli publiski. Tieši pirms kongresa viņš sniedzis intervijas Latvijas Avīzē un LNT 900 sekundēs, apejot partijas vadību un paužot viedokļus, kas nebūt nav partijas viedokļi. Turklāt D. Titavs nepārprotami licis saprast, ka šajā kongresā kandidēs uz vietu valdē, ko atbalstījis arī E. Repše. Nekādas partijiskas aktivitātes D. Titavs nebija veicis divus gadus, arī uz amatiem partijā iepriekšējā kongresā nepretendēja. Kāpēc viņam vajadzējis atgūt ietekmi, partijas biedriem bija vairākas versijas, taču pamatā bijušas bažas – amats partijā, jo sevišķi vēlēšanu gadā, D. Titavam dotu lielākas pilnvaras iet un runāt partijas vārdā, kaut ko solīt un saņemt pretī. Proti, D. Titava centienos sevi pozicionēt kā aktīvu partijas biedru drīzāk saskatīja vēlmi izpildīt kāda ietekmes aģenta lomu. Šajā sakarā, piemēram, tiek piesaukts baņķiera Valērija Belokoņa vārds.
Ja D. Titavs atteiktos kandidēt uz amatu valdē, lēmums par viņa izslēgšanu, iespējams, nebūtu pieņemts, lēmuma aizkulises atklāja vairāki valdes locekļi. Taču D. Titavs no šāda kompromisa atteicies. To neatbalstījis arī E. Repše, kurš jau valdes sēdē esot brīdinājis, ka tāds lēmums nepaliks bez sekām. Tās gan viņš neesot konkretizējis, taču pat viņa partijas biedriem nebija pārliecības, ka tas nenozīmēs arī viņa aiziešanu no partijas. Jo vairāk – ar savas palīdzes starpniecību viņš darīja zināmu, ka vairs nekandidēs arī partijas valdē. Bažas par E. Repšes lēmuma neprognozējamību veicināja viņa pēkšņā aiziešana no kongresa un ilgā nekontaktēšanās ar partijas biedriem pēc tam. Šis klusuma periods radīja arī augsni baumām, ka E. Repše pat varētu atstāt ministra amatu, ko vēlāk ar Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieka Alekša Jarocka starpniecību gan noliedza. Arī premjers Valdis Dombrovskis sestdien dienas beigās pauda pārliecību, ka E. Repše amatu valdībā neatstās, un uzsvēra, ka finanšu ministrs bauda premjera uzticību. Jāpiebilst, ka pats V. Dombrovskis balsojumā par D. Titava izslēgšanu atturējies, taču sava balsojuma motīvus publiski neatklāja, norādot, ka balsojums slēgtā valdes sēdē nav jākomentē. Viņš vien atzina, ka sestdien pieņemtie lēmumi par personālijām "bija nedaudz emocionāli".
D. Titavs notikušo medijiem nekomentēja. Arī vakar – dienu pēc kongresa – lūgumu sniegt komentārus D. Titavs ignorēja. Arī E. Repše sestdien pausto dienu vēlāk nekonkretizēja.
Kopumā valdes sastāvs partijā nav daudz mainījies. Partijas kongresā tajā tika atkārtoti ievēlēti premjers Valdis Dombrovskis, JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, JL Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, deputāti Ainars Latkovskis, Silva Bendrāte, Līgatnes mērs Ainārs Šteins un iekšlietu ministre Linda Mūrniece. No jauna valdē ievēlēti zinātnieks Andris Buiķis, JL Jaunatnes nodaļas biedrs, ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un JL biroja vadītājs Normunds Orleāns, kā arī deputāts Jānis Reirs. JL domi turpinās vadīt Artis Kampars. Šobrīd JL pārstāv vairāk nekā 1300 biedru.