Tautas deklarācijas nedēļa - iedzīvotāju iesaiste vai aģitēšana?

© LNT

Vakar noslēdzās Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) nedēļu ilgais diskusiju projekts Tautas deklarācijas nedēļa, kuras laikā iedzīvotāji pieņēma sava veida deklarāciju ar desmit priekšnosacījumiem, kas jāievēro, lai, dodoties uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ieguvēji būtu iedzīvotāji.

Pagaidām paliek neatbildēts jautājums – vai šis raidījums bija vienkārša diskusija vai tautas kustības Par labu Latviju kampaņas sastāvdaļa?

Cilvēks centrā

"Galvenais Tautas deklarācijas nedēļas uzdevums ir iesaistīt iedzīvotājus. Apzināti politiķus neaicinājām, jo vienīgais, kas atnāca, bija Jaunā laika Ētikas komisijas pārstāvis, kurš nodemonstrēja savu izpratni par ētiku," stāsta telekompānijas LNT ģenerāldirektora Andreja Ēķa konsultants sabiedrisko attiecību jautājumos Pāvils Raudonis.

Atsaucoties uz LNT vadītāju, P. Raudonis uzsver, ka šo raidījumu varēja apmeklēt ikviens interesents, kuram ir intelekts un autoritāte sabiedrībā. "Mūsu ideja bija darīt visu, lai Latvijai varētu iet labāk nekā patlaban, tāpēc aicinājām patriotiski noskaņotus cilvēkus. Ko darīsim tālāk ar pieņemto deklarāciju? Ņemsim tos desmit punktus un pienaglosim redzamā vietā, un prasīsim, lai politiķi tos izpilda. Valsts ir domāta cilvēkiem, nevis otrādi," skaidro sabiedrisko attiecību speciālists.

Saprotami, vienkārši

Atšķirībā no Latvijas Televīzijas (LTV) iknedēļas diskusiju raidījuma Kas notiek Latvijā? vakar noslēgtā LNT diskusiju nedēļa esot bijusi vienkāršo cilvēku nedēļa, kur visiem saprotamā veidā tika runāts par valsts problēmām. LTV raidījuma vadītājs "Jānis Domburs uz diskusiju aicina politiķus. Mēs to nedarījām, jo vēlējāmies uzzināt, ko par esošo situāciju domā iedzīvotāji. Kāds ir viņu viedoklis", norāda A. Ēķa preses pārstāvis.

Viņš norāda, ka raidījumā nav bijusi nekāda priekšvēlēšanu aģitācija, jo tā apmeklētāji nav nevienas partijas biedri. To apstiprina arī kinorežisors Jānis Streičs, kurš uzsver diskusijā panākto rezultātu. "Neredzu nevienu, kurš to nosodītu. Gluži pretēji, ir panākts, ka cilvēki sākuši domāt, kāpēc valsts ir tik tālu, kur tā ir. Jūs redzējāt, kādā ātrumā pieaug valsts parāds. Tas nav normāli," pārliecināts ir filmu vecmeistars.

Iespēja izteikties

Tieši viedokļa izteikšana un tā uzklausīšana ir bijuši galvenie iemesli, kāpēc J. Streičs nolēma piedalīties diskusiju raidījumā. "Vajag ieklausīties citos, ne tikai riet vienam uz otru virsū. Saruna – tas ir labākais veids, kā kaut ko panākt, nevis riešana," uzskata kinorežisors.

Arī mediju eksperte, Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka norāda, ka forma, kādu izmantoja Tautas deklarācijas nedēļa, ir daudzkārt labāka par jebkādu citu priekšvēlēšanu aģitāciju. "Te ir jautājums – cik lielā mērā citos raidījumos un diskusijās tiek iesaistīti cilvēki. Tas, ka un kā to dara komercraidstacija, ir normāli. Formāts man likās ļoti vienkāršs un pieņemams, un arī saturs bija labi saprotams," pārliecināta ir G. Līdaka.

Tālāk aģitācija

Šodien ir tieši 120 dienu pirms 10. Saeimas vēlēšanām, un tas nozīmē, ka spēkā stājas priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir apņēmības pilns izkontrolēt, kā tiek ievēroti aģitācijas nosacījumi un vai visur, kur tā ir, ir norāde uz izdevumu apmaksātāju. KNAB sabiedrisko attiecību pārstāvis Andris Vitenburgs Neatkarīgajai skaidro, ka šonedēļ korupcijas apkarotāju redzeslokā ir nonākusi ne tikai kustība Par labu Latviju, bet arī Meierovica biedrība, arī bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar saviem domubiedriem jeb Lietussargu grupa, kura esot plānojusi iestāties Pilsoniskajā savienībā.

***

VIEDOKĻI

Kinorežisors Jānis STREIČS:

– Es šajā raidījumā piedalos, jo tā ir mana iespēja tikt pie vārda. Katrā gadījumā izmantoju pieredzi, jo ir nodzīvots liels mūžs ar lielu pieredzi sabiedriskajā dzīvē. Uzskatu, ka noteikti vajadzētu tādas diskusijas turpināt un pateikt ikvienam, ko domā par esošo situāciju valstī. Man dažbrīd šķiet, ka esmu pārlieku kritisks, taču tur neviens nedziedāja slavas dziesmas.

Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta LĪDAKA:

– Tas ir savādāks raidījums, nepieciešama diskusija par jautājumiem, par kuriem ir jārunā. Galvenais pluss šim raidījumam ir tas, ka runā par tām lietām, kas ir svarīgas iedzīvotājiem, nevis politiķiem. Man personīgi šī diskusija patīk daudz labāk, un es tur nekādu aģitāciju nesaskatu.

LTV raidījuma Kas notiek Latvijā? vadītājs Jānis DOMBURS:

– Man ir ko teikt par šo tēmu, tomēr gribu sagaidīt seriāla noslēgumu, galaproduktu, un varbūt arī iepakojumu Par labu Latviju pasākumā pēc nedēļas, un tad būtu pilnvērtīgāks pamats novērtēt, kas notiek.

Latvijā

Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Svarīgākais