Sorosieši lems par privatizāciju

Ilggadējā Sorosa fonda – Latvija (SFL) valdes locekļa Edvarda Kušnera iekļaušanu premjera Valda Dombrovska izveidotajā darba grupā, kurai jāizvērtē "nepieciešamība saglabāt valsts dalība kapitālsabiedrībās" jeb vienkāršākā valodā – jāsagatavo bāze atlikušo valsts uzņēmumu privatizācijai –, Neatkarīgās aptaujātās ar nacionālo drošību saistītās valsts amatpersonas uzskata gan par aizdomīgu, gan par nejēdzību.

Kā Neatkarīgā jau rakstīja, tikai šonedēļ plašāka sabiedrība uzzināja, ka šā gada 1. aprīlī nodibināta darba grupa, kurai faktiski jāvērtē lielās privatizācijas otrā viļņa iespējas. Darba grupā iekļauti 11 dalībnieki, no kuriem astoņi ir partiju apvienības Vienotība pārziņā esošo ministriju vai valsts institūciju ierēdņi. Darba grupā iekļauts arī SFL valdes loceklis E. Kušners kā "Ministru prezidenta ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos". Savukārt SFL mājaslapā atklāts, ka E. Kušners ieņem arī Latvijas Bankas (LB) prezidenta padomnieka un LB Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieka amatu.

Augstas SFL amatpersonas iekļaušana darba grupā, kurai acīmredzot būs jāstrādā arī pie Latvijas valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas jautājumiem, rada aizdomas tāpēc, ka SFL naudas tēvs un skolotājs, starptautiskās finanšu oligarhijas viens no spilgtākajiem pārstāvjiem miljardieris Džordžs Soross Francijā ir notiesāts par iekšējās (inside) informācijas izmantošanu nacionālo uzņēmumu pārpirkšanā.

Proti, 2006. gada vasarā pēdējā instancē tika iztiesāta apsūdzība, kurā Dž. Soross tika vainots nelikumīgās biržas spekulācijās, izmantojot Francijas likumos aizliegtu dienesta (inside) informāciju. Tiesa piesprieda Dž. Sorosam naudas sodu – 2, 2 miljonus eiro – tieši tik, cik miljardieris, pēc tiesas domām, nopelnījis, veicot nelikumīgu finanšu operāciju, lai 1988. gadā iegādātos bankas Societe Generale akcijas par 50 miljoniem ASV dolāru. Dž. Soross vainu neatzina, sakot, ka nav izmantojis dienesta informāciju, tomēr atzina, ka 1988. gadā no "kāda franču finansista" uzzinājis par konkurējošo investoru plāniem pārpirkt Societe Generale akciju kontrolpaketi. Francijas tiesu nepārliecināja Dž. Sorosa teiktais, ka šādu informāciju nevarot klasificēt kā inside informāciju, vēl jo vairāk, tai neesot bijis nekādas lomas viņa lēmumā iegādāties nesen privatizētās Societe General akcijas.

Neatkarīgā aptaujāja Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) pārstāvjus, vaicājot, ko viņi domā par ārvalstu finansētā SFL augsta ranga darbinieka atrašanos pie otrās privatizācijas viļņa šūpuļa.

NDK priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars ārvalstu interešu pārstāvošu personu iekļaušanu jautājumu lemšanā par privatizāciju uzskata par nejēdzību: "Kāpēc pie privatizācijas jautājumu lemšanas jāpieaicina cilvēks, kurš nav saistīts ar Latvijas interešu aizstāvēšanu? Ārvalstu finansēto organizāciju pārstāvji necīnās par Latvijas interesēm. Aktuāls ir jautājumus par to, ka komisijai šobrīd būtu jātiek skaidrībā par it kā plānoto Latvenergo un citu nacionālo uzņēmumu privatizāciju. Acīmredzami tiek lobētas ārvalstu finanšu grupu intereses. Pēdējais piemērs saistīts ar paziņojumu, ka Latvenergo prezidents tiks izvēlēts no ārvalstnieku vidus. Mēs redzam, cik spēcīgs ir ārvalstnieku lobijs un cik zemu tiek vērtētas Latvijas iedzīvotāju prasmes."

NDK loceklis Juris Dobelis teica, ka "jautājums ir pamatots, bet ir jāraugās precīzi, kādas ir konkrētā cilvēka funkcijas un kādas ir darba grupas funkcijas. Jāzina, ko viņi grib darīt. Reizēm darba grupu uztaisa tikai tādēļ, lai jautājumu nogremdētu. Mēs NDK esam ieinteresēti sīkāk izpētīt visu to, kas ir ap trim slavenajiem objektiem – Latvijas valsts meži, Latvenergo un Latvijas dzelzceļš. Par to mēs komisijā ilgi esam runājuši un nolēmuši ar problēmu sīkāk iepazīties, aicinot atbildīgās amatpersonas uz mūsu komisijas sēdi. Runa ap iespējamo privatizāciju vai citām darbībām, kuras saistītas ar minētajiem objektiem, ir mūsu komisijas uzmanības centrā.