Ja apvienības Saskaņas centrs pārliecinošā uzvara Latgalē bija gaidāma, tad otrais labākais, proti – Zaļo un zemnieku savienības rezultāts, sagādājot pārsteigumu, liek prātot, – tas ir Aivara Lemberga jeb latgaliešu plusiņus ieguvušo Riharda Eigima, Jāņa Klauža vai spēkavīra Viktora Ščerbatiha faktors?
Šajā apgabalā mazāk paveicies līderei Vienotībai, bet vēl pieticīgāki rezultāti Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
Ja mēdz teikt, ka Krustpils ir vārti uz Latgali, bet Līvāni glabā Latgales atslēgu, tad dažus pārsteigumus sagādājuši gan Līvānu, gan Krustpils novads. Krustpils novadā bijusi viena no zemākajām vēlētāju aktivitātēm, nesasniedzot pat 50 procentus. Savukārt vislielākais Līvānu novada balsstiesīgo skaits – 2345 vēlētāji balsojuši Līvānu kultūras centrā izveidotajā 79. vēlēšanu iecirknī, kura priekšsēdētāja Ruta Petrovska stāsta, ka Līvāni izceļas ar to, ka gandrīz puse novēlējušo nobalsojusi par ZZS, īpaši daudz plusiņu ievelkot par savējo dēvētajam domniekam Jānim Klaužam, kam seko Vienotība ar 600 balsīm un Saskaņas centrs (SC) ar 400 vēlēšanu zīmēm. Minētajā iecirknī izceļas Kristīgi demokrātiskās savienības saraksts, par kuru nobalsojis tikai viens vēlētājs.
"Jau iepriekš zināju, par ko vēlēšu, – par ZZS, par Jāni Klaužu, kurš Līvāniem dara reālas lietas, – remontdarbi iekšpagalmos un ielās, tagad būvē telpas stikla fabrikas muzejam. Patīk tas, ka viņš pašvaldībā ir pieejams jebkuram. Taču arī ZZS sarakstā redzu kandidātus, kurus izsvītroju, kuri Saeimā nav cienīgi būt, jo vēlas tur iegūt vienīgi siltu vietiņu," Neatkarīgajai saka balsotāja Anita Gavare.
Novērotājs Juris Kirilovs Neatkarīgajai stāsta, ka Līvānu kultūras centrā izvietotajā vēlēšanu iecirknī vairāki vēlētāji izteikuši neapmierinātību, ka bijušas ierobežotas iespējas balsot aizklāti. Ik pa laikam sanācis liels skaits vēlētāju, kuri stāvējuši garās rindās, un tas varēja traucēt izdarīt izvēli aizklāti. Vēlēšanu komisija nolēmusi zālē ielaist mazāk cilvēku. J. Kirilovs minēja ap deviņiem no rīta redzēto, kas var radīt aizdomas par balsu pirkšanu. Ap desmit manāmi iereibušu jauniešu balsojuši, skaļi sarunājoties, par kuru sarakstu jābalso un kam jāvelk krustiņi, pēc tam sarkanā mikroautobusā aizbraukuši uz Jēkabpils pusi.
"Ceru, ka krīze drīz beigsies, jo cilvēku domāšanā tā jau ir beigusies. Ļoti negribas Saeimā redzēt tos, kuri negrib runāt latviski," sarunā uzsvēra kāds līvānietis. Viens no latviski nerunājošiem deputātu kandidātiem ZZS sarakstā – Daugavpils domnieks Rihards Eigims, pret kura iekļūšanu Saeimā vērojama pārsvarā pozitīva Latgales vēlētāju attieksme. Aglonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Šatilova pastāstīja, ka visvairāk agloniešu plusiņu ieguvis kandidējošais zaļzemsavietis R. Eigims no Daugavpils, kas esot negaidīti. Iespējamais iemesls – Aglonas pusē dzīvo viņa māte. Ļoti laba vēlētāju aktivitāte bijusi arī pierobežā Zilupes novadā, kur par SC nobalsojuši gandrīz 80 procenti balsstiesīgo.
Daugavpils novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ināra Natarova informē, ka par SC savas balsis atdevuši 3580 novada vēlētāju, par PLL – 1958 vēlētāji, par ZZS atdotas 1273 zīmes un gandrīz tikpat – 1237 vēlēšanu zīmes – par Vienotību. Vismazāk Daugavpils novada vēlētāju balsu – tikai 31 balsojumu – saņēmusi partija Daugava – Latvijai. Mazāka vēlētāju aktivitāte bija vērojama Krāslavas novadā, kas tiek uzskatīts par vienu no vislatviskākajiem Latgalē, – 49,41 procents novēlējušo. Krāslavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Viktors Aišpurs skaidro, ka liels krāslaviešu skaits izbraucis strādāt uz ārzemēm.