Jautājums par Saskaņas centra (SC) iespējamo sadarbību ar nākamo koalīciju joprojām tiek vilkts garumā.
Lai gan apvienības Vienotība līderis premjers Valdis Dombrovskis vakar skaidri apliecināja, ka pozīciju veidošot trīs šā brīža varas partijas, viņš tomēr piebilda, ka SC vēloties redzēt koalīcijas deklarāciju, lai dotu savu galavārdu par attiecībām ar topošo koalīciju. Tikmēr apvienība Par labu Latviju (PLL) jau vakar definēja apņemšanos 10. Saeimā strādāt opozīcijā.
V. Dombrovskis uzsver, ka jau ir sākts darbs pie valdības deklarācijas, iezīmējot trīs galvenos virzienus: ekonomika, sociālie un drošības jautājumi. Tāpat premjers arvien tiešāk norāda, ka nākamo koalīciju veidos trīs pašreizējās spēka partijas, tādēļ nākamo valdību varēšot apstiprināt jau 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunais parlaments. Vakar ar V. Dombrovski tikās PLL pārstāvji Guntis Ulmanis un Māris Riekstiņš, kuri izteica apvienības gatavību strādāt konstruktīvā opozīcijā, atbalstot visas valdības labās ieceres un iestājoties "pret", piemēram, samazinātās PVN likmes paaugstināšanu vai pensiju samazināšanu.
Tikmēr V. Dombrovskis uzsvēra, ka PLL un Vienotībai ir kopīgs redzējums daudzos jautājumos – par ārlietām, aizsardzību, dalību NATO un Latvijas misiju Afganistānā. Tādēļ premjers neizslēdza varbūtību, ka PLL nākamajā parlamentā piedāvās kādu amatu Saeimas komisijās.
Vairāki gribētāji
Lai gan V. Dombrovskis pagaidām apzināti izvairās runāt par nākamās valdības personālijām, apvienības Vienotība līderis Ģirts Valdis Kristovskis jau netieši ir iezīmējis jomas, kuras vēlēšanu uzvarētāji varētu gribēt pārraudzīt. Pēc Ģ. V. Kristovska teiktā, varas partija par stratēģiski svarīgu uzskata tautsaimniecības nozari, caur kuru tiks īstenota valdības nospraustā ekonomikas atveseļošana. Tāpat principiāli nozīmīgas būšot Ārlietu un Tieslietu ministrijas. Jāpiebilst, ka interesi par ārlietu ministra posteni izrāda pats Ģ. V. Kristovskis, kurš uzskata, ka viņam ir pietiekami liela politiskā pieredze, lai veiktu šo darbu. Politiķis neslēpj, ka tieši par šo krēslu varētu notikt sīva cīņa.
Tradicionāli par valdības atslēgas vienībām tiek uzskatītas Finanšu, Ekonomikas un Ārlietu ministrijas, kas vairākumā gadījumu ir piekritīgas premjera partijai. Šā iemesla dēļ pastāv liela varbūtība, ka ekonomikas nozares pārraudzība tiks atstāta Arta Kampara ziņā. Savukārt finanšu ministra portfelis, no kura līdzšinējais tā turētājs Einars Repše labprātīgi atteicies, aizejot no lielās politikas, varētu nonākt pie V. Dombrovska padomnieka Andra Vilka. Viņš ilgāku laiku bijis SEB bankas ekonomists, bet 2008. gadā viņš tika iecelts par toreizējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa padomnieku banku jautājumos, saglabājot šo posteni arī V. Dombrovska valdībā.
Norāda uz prioritātēm
Lai gan Vienotība tiek postulēta kā vienots politiskais spēks, 10. Saeimā visdaudzskaitlīgākais šīs apvienības bloks būs tieši Pilsoniskā savienība (PS). Tās vadītājs Ģ. V. Kristovskis jau devis mājienus, ka lielais mandātu skaits tieši PS cilvēkiem ļaujot pretendēt arī uz atrašanos vēlamo ministru vadībā. Tādējādi, iespējams, tieši kāds no PS politiķiem varētu nonākt ekonomikas ministra krēslā, izkonkurējot jaunlaicēnu A. Kamparu. Kā viens no kandidātiem tiek pieminēts arī pats Ģ. V. Kristovskis.
Lems ministrijas likteni
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neoficiāli esot iezīmējusi interesi par tieslietu ministra krēslu, virzot šim postenim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Artis Stucku, kurš balotējās vēlēšanās, taču 10. Saeimā netika. Kuluāros gan tiek baumots, ka tik pat iekārojams tieslietu ministra portfelis šķiet arī Vienotības pārstāvim, bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Alekseja Loskutovam un arī tēvzemietim Gaidim Bērziņam, kurš šo ministriju reiz jau vadījis.
ZZS prioritārās nozares jau gadiem ir vide, kā arī zemkopība, kuru vadīšanu savienība vēlētos turpināt arī jaunajā valdībā. Klīst runas, ka ne mazāk iekārojama ZZS šķiet arī Satiksmes ministrija, kuru līdz šim vadījis tēvzemietis Kaspars Gerhards.
Interesanta situācija varētu risināties arī ap Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kura valsts pārvaldes reformas gaitā varētu tikt likvidēta. Lai gan aizkulisēs tiek runāts, ka tieši šo ministriju bija iecerēts atdot SC, lai ieinteresētu šo politisko spēku sadarboties, pašlaik kļūst arvien skaidrāk, ka SC valdībā tomēr netiks aicināta. Tikmēr piedāvātā sadarbības līguma parakstīšana, kas SC sniegtu iespēju iegūt stratēģiskus amatus Saeimā, pagaidām nešķiet pievilcīga pašai SC.