Politiķi negrasās mainīt LTV vadību

© publicitātes foto

Politiķu ieinteresētību saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota atbrīvošanu atbildīgie speciālisti sauc par lētām spekulācijām un klačām, nevis patiesībai atbilstošām ziņām.

Vienīgā iespēja atlaist vai pieņemt darbā sabiedrisko mediju vadītājus ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kompetence, nevis parlamenta vai valdības dienaskārtības jautājums.

Aizvadītajā nedēļā kāds portāls izziņoja, ka LTV valdes priekšsēdim E. Kotam pēc jaunās valdības koalīcijas izveidošanas, visticamākais, nāksies pamest šo amatu.

Citas prioritātes

"Premjera darba kārtībā pašlaik galvenais jautājums ir jaunās valdības koalīcijas veidošana un nākamā gada budžeta projekta sagatavošana. Jautājums par LTV ģenerāldirektora nomaiņu nav Ministru prezidenta Valda Dombrovska dienaskārtībā," Neatkarīgajai saka premjera preses pārstāve Līga Krapāne un piebilst, ka šis jautājums ir kāda portāla izdomājums, jo politiķi par šādu tēmu vispār nav apspriedušies. To apstiprina arī Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partiju apvienības Vienotība preses sekretāre Gunda Reire. "Šāda jautājuma Vienotības dienaskārtība nav. Jautājums par LTV un tās ģenerāldirektora darbības izvērtējumu ir NEPLP kompetence, un jebkādas spekulācijas par šo tematu no politiķu puses pašlaik būtu vērtējamas kā spiediena izdarīšana," norāda G. Reire.

Padome apmierināta

Sabiedrisko mediju – LTV un Latvijas Radio – darbības uzraudzītājas NEPLP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins Neatkarīgajai stāsta, ka viņam nekas par iespējamo LTV ģenerāldirektora atbrīvošanu nav zināms un tādas domas neesot. "Padome neredz pamatojumu, lai tagad pēkšņi atbrīvotu LTV vadītāju. Ja kādam ļoti gribas šo amatu, tā ir viņu darīšana. Un tie, kas izplata šīs baumas, ir kaut kāda mistiska struktūra, jo padomē neviens no locekļiem neko tādu nav paudis," norāda Ā. Kleckins.

Pagājušajā nedēļā NEPLP skatīja jautājumus par pretrunīgi vērtēto LTV iegūto licenci saistībā ar Rīgas Dinamo hokeja spēļu pārraidīšanu un reklāmas līgumu ar kādu mazpazīstamu aģentūru, taču tajā nekādus būtiskus pārkāpumus tā neesot saskatījusi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konstatētos secinājumus par iespējamiem LTV likumpārkāpumiem padome vēl neesot vērtējusi, taču "parasti KNAB pieņem lēmumus pats un rīkojas patstāvīgi neatkarīgi no kādām citām iestādēm. Šajā gadījumā ir ziņojums, kuru izvērtēsim, taču nekā cita no KNAB nav", norāda NEPLP priekšsēdis.

Viņš piebilst, ka arī jautājums par LTV reitingiem tiek regulāri skatīts un tie neesot noteicošie sabiedriskās televīzijas darbības vērtēšanā. "Sabiedriskajiem medijiem nav jāsacenšas ar komercniekiem. Tie gatavo dažādām auditorijām domātus raidījumus, ko nedara komerctelevīzijas, un tā ir galvenā atšķirība," precizē Ā. Kleckins.

Neesot eksperti

Pārdodot ekskluzīvās tiesības, tirgot reklāmas laiku hokeja klubu Rīgas Dinamo un Rīga spēļu translācijās, LTV ir pārkāpusi likumu Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, konstatējis KNAB. Tas nosūtījis savu vēstuli NEPLP, taču nekādu lēmumu nevarot pieņemt, jo neesot kompetenti šajā jautājumā. "Mēs nevaram to izvērtēt, jo KNAB nav eksperti šajos jautājumos, tāpēc nosūtījām vēstuli LTV uzraugošajai iestādei," precizē KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga.

Jūtas kā zoodārzā

"Absurds. Ir tāda sajūta kā zooloģiskajā dārzā, kad ekskursantu grupu ved, piemēram, pie tīģera krātiņa un stāsta, ka viņš ir nikns zvērs, taču šodien – mierīgs," situāciju Neatkarīgajai raksturo LTV ģenerāldirektors E. Kots. Viņš uzsver, ka neviens politiķis nav devis mājienu par iespējamo viņa atbrīvošanu, taču situāciju dīvaināku padara tas, ka kādas ziņu aģentūras reportieri jau viņu nostādījuši fakta priekšā – valdība esot sagatavojusi šādu lēmumu. "Tas ir ļoti interesanti, jo tikai NEPLP ir uzraugošā LTV iestāde un tā pieņem lēmumus par sabiedrisko mediju vadību," precizē E. Kots.

LTV vadītājs ir pārliecināts, ka drīzumā pārmaiņas piedzīvos LTV ziņu dienests, kas, pēc viņa domām, neapmierinoši noreaģēja uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīti Latvijā, tā vietā priekšroku dodot pirmsvēlēšanu aģitācijas pasākumu atspoguļošanai. "LTV 1. kanālam ir jākļūst analītiskākam, gudrākam, nevis jānodarbojas ar rokošo žurnālistiku. Ir jādefinē, kam sabiedriskais medijs liek uzsvarus – vai dodas politiķu ikdienas pēdās vai ir soli priekšā tiem un veido savu dienaskārtību," pārliecināts ir LTV ģenerāldirektors.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.