Pirms nedēļas uzsāktā kampaņa pret Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāju Edgaru Kotu par zemajiem reitingiem un pretrunīgi vērtēto hokeja pārraižu reklāmas līgumu nozīmē vienu – tā ir ekonomiskā un politiskā cīņa, uzskata Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Viņš arī atklāj, ka nākamgad vairs negrasās pretendēt uz padomes locekļa amatu.
"Šeit ir divu interešu sadursme. Tās ir ekonomiskās un politiskās intereses. Ekonomiskās intereses ir komerctelevīzijām, kuras visām varītēm grib izstumt ārā vai arī panākt, ka LTV nav reklāmas un līdz ar to reklāmas tirgus būtu tikai komerctelevīziju rokās. Nav nekāds noslēpums, ka abas lielākās komerctelevīzijas ir nonākušas finansiālās grūtībās un tagad cenšas radīt nestabilitāti LTV darbībā, jo tas ir viens no lielākajiem televīzijas reklāmas tirgus dalībniekiem," Neatkarīgajai stāsta NEPLP priekšsēdētājs.
Kā otru iemeslu viņš min jauno Saeimas sasaukumu, kurā ir nonākuši vairāki savulaik ar mediju biznesu saistīti pārstāvji. "Jaunie parlamentārieši vēlas varu. Katrs, kas nāk, vēlas, lai būtu pārmaiņas, un tāpēc to grib panākt pēc iespējas ātrāk. Skaidrs ir tas, ka pašā Vienotībā nav vienotības par sabiedrisko mediju finansēšanu, uzturēšanu, un jau tas vien rada strīdus," apgalvo Ā. Kleckins.
Neoficiāli izskanējis, ka ar līdzšinējo LTV darbību ir neapmierinātība Vienotības rindās. No Vienotības saraksta nākamajā parlamentā ir ievēlēts bijušais a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens, kas jau pērn vēlējās ķerties pie sabiedrisko mediju vadības grožiem, apvienojot LTV ar Latvijas Radio (LR), taču viņa iecere neguva pietiekamu atsaucību un tā arī palika uz papīra.
Piesaucot apraides maksu segšanu, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, kas pārstāv komerctelevīziju LNT un TV3 viedokli, Saeimai un NEPLP norāda nepieciešamību rūpīgi izvērtēt LTV darbības ekonomisko pamatojumu un lietderību reklāmas tirgū. Asociācijas vēstulē teikts, ka ir jāizvērtē arī LTV piešķirto budžeta līdzekļu izlietojuma lietderīgums situācijā, kad budžeta finansējums samazināts tautsaimniecības nozarēm, kur tas būtu vairāk nepieciešams.
Komerctelevīziju pārstāvošā asociācija lūdz veikt programmu auditu, lai sabiedriskie mediji nedublētu komersantu funkcijas un nekropļotu tirgu. Tāpat tā piesauc Rīgas Dinamo vārdu, paužot pārliecību, ka sabiedriskā televīzija nelietderīgi un neapdomāti izmanto valsts finansējumu, lai iegādātos komercprogrammas, kuru cena vairākkārt pārsniedz tirgus cenu. Šajā gadījumā asociācija atsaucas uz hokeja kluba Dinamo spēļu translāciju licences iegādes rekordcenu, neskatoties uz krīzes situāciju reklāmas nozarē.
"Šāda ekonomiski nepamatota rīcība neizbēgami radīs zaudējumus valsts budžetā un prasīs kārtējos miljonus, lai nodrošinātu neveiksmīgu LTV komercdarbību," teikts vēstulē.
Nākamā gada rudenī tieši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai būs jāvirza uz balsošanu jautājums par piecu NEPLP locekļu iecelšanu. Visiem sešiem esošajiem locekļiem beigsies pilnvaru termiņš, un tikai trīs no tiem var tikt otrreiz pārvēlēti. Pieņemot elektronisko mediju likumu, tajā ir iestrādāts, ka, sākot ar nākamo NEPLP sasaukumu, tajā būs pieci, nevis kā līdz šim seši padomes locekļi.