Aiziet valdībai padevīgā Saeima

Šodien 9. Saeima sanāk uz pēdējo plenārsēdi.

"Saeima ir mūsu sabiedrības spogulis. Tajā redzam, kā braucam prom no Latvijas, to lielo izklīšanu, kā mēs protam skaisti dziedāt un dejot dziesmu svētkos, šad tad uzvarēt sporta sacensībās, kā atsevišķi cilvēki prot ražot labas lietas.

Cik talantīgi ir mūsu zinātnieki un cik nevarīga ir valsts, lai ieviestu viņu atklājumus un izgudrojumus dzīvē. Tur ir visas mūsu grimases un visas tautas cēlums – meli, nacionālo attiecību liekulība," parlamenta darbību raksturo dzejnieks Jānis Peters.

Pretrunīgs vērtējums

Šodien 9. Saeima sanāk uz pēdējo plenārsēdi. Tās priekšsēdētājs līdzīgi kā virkne citu politiķu nekautrējas samierināties ar skaudro realitāti – parlaments četru gadu laikā ir zaudējis sabiedrības uzticību. "Vērtējot 9. Saeimas darbu, jāņem vērā, ka šis ir pirmais parlaments, kas kopš Augstākās padomes laikiem strādājis ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Tāpēc arī 9. Saeima noteikti ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem sasaukumiem atjaunotās Latvijas Republikas laikā," saka 9. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

To atzīst arī Jānis Lagzdiņš. "Tas liecina par neprofesionālu mūsu rīcību. Lēmumus, kas citās valstīs izraisa ļoti plašus sabiedrības protestus, mēs esam spējuši veikt bez īpašas sabiedrības kritikas, bet politikas un kadru jautājumus neesam spējuši risināt gudri," norāda J. Lagzdiņš.

Savukārt Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis uzsver, ka šī parlamenta sasaukuma lielā problēma ir šķelšanās deputātu vidū. "Šī sasaukuma darbs bija ne pārāk veiksmīgs lielās ekonomiskās krīzes dēļ. Tā parādīja politiskās elites nekompetenci, alkatību. Arī partiju iekšējās norises – šķelšanās, dalīšanās, apvienošanās bija lielo pārmaiņu laiks partiju vidē, kas kopumā nenāca par labu parlamentam," ir pārliecināts sociologs.

Valdības pavadā

"Šīs Saeima turpināja to tendenci, kas sākās ar 8. Saeimu, – arvien vairāk zaudēt savu lomu kā likumdevēja un augstākā institūcija valstī. Šī Saeima praktiski bija koalīcijas lēmumu izpildītāja un Ministru kabineta atblāzma. Šis parlaments iezīmīgs ar to, ka arvien vairāk ir tādu deputātu, kurus neatpazīst ne pēc uzvārda, ne izskata, jo viņi kā deputāti nav izrādījuši aktivitāti, kas piesaistītu sabiedrības uzmanību," uzskata 6. Saeimas priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse.

Viņa ir pārliecināta, ka šis parlamenta sasaukums daļēji ir mainījis priekšstatu par to, kas ir īstie likumdevēji. "Šajās vēlēšanās primārā persona bija premjerministrs, un neviens neprasīja nevienai partijai, kurš būs partijas izvirzītais līderis Saeimas vadībai un kurš būs partijas līderis prezidenta amatam. Šobrīd Latvijā visiem nezin kāpēc šķiet, ka svarīgākais ir premjers, aizmirstot, ka premjeru amatā apstiprina Saeima," uzsver I. Kreituse.

Nebija jēgas

Apkopotā statistika par deputātu aktivitātēm liecina, ka Raimonds Pauls ir viens no trim deputātiem, kas ne reizi pēdējo četru gadu laikā nav piedalījies Saeimas debatēs. "Neesmu bijis nevienā ārzemju komandējumā, neesmu ne reizi runājis tribīnē. Uzskatu, ka mans līmenis nav tik augsts, lai es tur runātu. Man nav tāda izglītība, bet man nav nekādas kompensācijas – izņemot par komisijas sēdēm – maksātas. Arī automašīna nav bijusi, tikai trīs reizes aizbraucu uz slimnīcu, jo vajadzēja iešpricēt, kad palika slikti ar sirdi. Ko esmu ieguvis? Tautas zaimus un vairāk neko citu. Labāk nepieminēšu to laiku," ironiski atzīst komponists.

Viņam vēlētāji iespēju strādāt parlamentā bija devuši trīs reizes. R. Paulam kremt, ka sabiedrība pie krīzes izveidošanās vaino tikai deputātus. "Diemžēl viss tā tika pagriezts. Redzēsim, kā būs tālāk ar nākamo simtnieku," teic R. Pauls. Uz jautājumu, vai bija jēga šos gadus pavadīt Jēkaba ielas 11. namā, maestro atbild: "Droši vien, ka nebija."

Savukārt Kārlis Leiškalns, kurš ir absolūts līderis ziņojumu skaita ziņā (409 reizes kāpis tribīnē), norāda, ka viens no politiķa profesionalitātes rādītājiem ir atkārtota ievēlēšana. "Un šai ziņā neviens nespēj pārspēt manu draugu Dzintaru Ābiķi [viņš ievēlēts visos atjaunotās Latvijas parlamenta sasaukumos]. Tev jādara ne tikai savs darbs, bet daudz svarīgāk ir patikt publikai," teic K. Leiškalns un turpina ar humoru: "Es vienmēr cerēju parlamentā laimīgs nomirt tribīnē, bet diezvai tas izdosies. Gribēju krist tieši tribīnē, tas tomēr būtu tik svēti un svinīgi."

Rekords – 28 stundas

Aizejošā Saeima Latvijas vēsturē ieies kā rekordiste ar garāko sēdi – 2008. gada 11. decembrī. Tās ilgums bija 19 stundas un 36 minūtes, kuru pārtrauca nākamās dienas rītā pulksten 4.36. Tad sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 18. decembrim, un pēc nedēļas sēde turpinājās vēl 8 stundas un 40 minūtes. Šīs sēdes kopējais garums bija 28 stundas un 16 minūtes. Sēdes darba kārtībā bija ar 2008. gada valsts budžeta un pavadošo likumprojektu paketi saistīti grozījumi, kopumā 175 jautājumi.

Savukārt īsākā bija 2009. gada 29. jūnijā notikusī Saeimas ārkārtas sesija, kura ilga tikai četras minūtes. Sēdē otrreizējā caurlūkošanā komisijām tika nodoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Pirms tam šajā pašā dienā jau bija notikusi vēl viena Saeimas ārkārtas sēde, kura ilga 2 stundas un 38 minūtes.