Saeimas Saimnieciskā komisija konceptuāli atbalstījusi reformas deputātu atalgojuma sistēmā, paredzot to iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā un daļēji atteikties no līdzšinējām kompensācijām. Deputātu kopējo ienākumu samazināšanu atbalsta gan pozīcija, gan opozīcija.
Projekts paredz deputātus iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā, amatalgu sasaistot ar vidējo atalgojumu tautsaimniecībā un piemērojot tai koeficientu 3. Nākamgad deputātu amatalga būtu 1413 latu pirms nodokļu nomaksas. Patlaban Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputāta alga piesaistāma sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai algai, piemērojot koeficientu 3,2, un, atbilstoši 2007. gada datiem, tas ir 986 lati pirms nodokļu nomaksas.
"Piedāvātais risinājums būs saprotamāks un caurspīdīgāks par līdzšinējo sistēmu, kas cita starpā paredzēja deputātiem izmaksāt kompensācijas, par kurām nav jāuzrāda pamatojoši dokumenti. Deputāti pauda atbalstu pārejai uz jauniem principiem, un tas tiks ņemts par pamatu, lai veiktu labojumus Finanšu ministrijā iesniegtajā Saeimas budžeta pieprasījumā," uzsver Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (Vienotība).
Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka tādējādi Saeimas budžeta pieprasījumu 2011. gadam būs iespējams samazināt apmēram par 10 procentiem pret iepriekš plānoto, nepieļaujot deputātu atlīdzībai paredzētā algas fonda palielināšanu.
Lielākās parlamenta frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis (Vienotība) uzsver, ka Saeimai nav citu variantu, kā samazināt kopējo budžetu. "Neko darīt, visiem ir grūti. Saeimai pēdējo gadu laikā jau ir bijuši pamatīgi samazinājumi, un deputātu atalgojuma iekļaušana kopējā vienotā sistēmā ir loģiska," pārliecināts ir Dz. Zaķis. Viņš norāda, ka turpmāk par visiem deputātu gūtajiem ienākumiem tiks maksāts sociālais nodoklis, līdz šim, piemēram, reprezentācijas izdevumus neaplika ar nodokli.
Arī otras lielākās frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs) ir pārliecināts, ka parlamentam ir jāsamazina budžets. Taču viņu satrauc valdības atjaunotie parlamentārie sekretāri: "Ja Saeimas paraugam – samazināt algas – sekotu arī Ministru kabinets, tad būtu labi, taču viņi rīkojas pilnīgi pretēji – pēdējā 9. Saeimas sēdē paaugstināja algas saviem padomniekiem; ieviesa sabiedrībā aizmirstos parlamentāros sekretārus."
Atalgojuma samazināšanu pašlaik nekomentē SC deputāts Rihards Eigims, taču viņu satrauc tas, ka turpmāk būs grūtāk izbraukāt pie saviem vēlētājiem, kas ir Latgalē. Tāpat deputātu bažīgu dara fakts, ka no nākamā gada vairs netiks maksāta 54 latus lielā mobilo sakaru kompensācija.
"Likumprojektā paredzēts, ka Saeimas deputātu mēnešalgas noteikšanai, līdzīgi kā šobrīd Atlīdzības likumā paredzēts pašvaldības deputātiem, piemēro koeficientu sistēmu, piesaistot to Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram. 2011. gadam paredzēts saglabāt šobrīd aprēķiniem izmantojamo rādītāju – 2009. gada pirmā pusgada darba samaksu 471 latu," Neatkarīgajai skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
No nākamā gada plānots deputātiem vairs neizmaksāt reprezentācijas naudu, sakaru izdevumu kompensāciju un transporta izdevumu kompensāciju.
Vienīgās kompensācijas būtu par transporta izdevumiem un telpu īri deputātiem, kas nedzīvo Rīgā. Arī tās paredzēts samazināt. Piemēram, maksimālos dzīvokļa īres izdevumus, ko Saeima deputātam kompensē, plānots samazināt no 388 līdz 301 latam. Plānots pilnībā atteikties no īres izmaksu kompensēšanas deputātiem, kas dzīvo līdz 60 kilometru attālumā no Rīgas.