Pašvaldības un valsts cīnās par nodokļiem

Šonedēļ starp valsti un pašvaldībām turpināsies diskusijas, jo abām pusēm ir atšķirīgi viedokļi par summām, ko reģioniem nākamgad izdosies iekasēt no dažādiem nodokļiem, kas savukārt tiešā veidā ietekmē līdzekļu apmēru, kas turīgākajām pilsētām jāiemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Latvijas Pašvaldību savienības dome un lielo pilsētu vadītāji šodien tiksies ar valdības pārstāvjiem, lai diskutētu par nodokļu ieņēmumu prognozēm. Jau aizvadītajā nedēļā iezīmējās, ka valsts un pašvaldības ved atšķirīgus rēķinus. Finanšu ministrijas apkopotā informācija par gada desmit mēnešiem liecina, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu plāns ir pārsniegts par 1,78 miljoniem latu. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība apgalvo pretējo – nekustamā īpašuma nodoklis, kas pilnā apmērā nonāk pašvaldību makos un ir ļoti būtisks reģionu izdzīvošanai, nav iekasēts par apmēram 30% jeb 30 miljoniem latu.

Vaicāts par to, kādēļ starp valsts un pašvaldību aprēķiniem ir tik milzīga atšķirība, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis sarunā ar Neatkarīgo atzina – valsts ir ņēmusi vērā tikai prognozes, turklāt vienīgi par zemes nodokļa nomaksu. Pašvaldības ir precīzi aprēķinājušas starpību starp izrakstītajiem rēķiniem un reāli iekasēto naudu. "Esam konstatējuši, ka līdz 15. novembrim nodokļu maksātājiem nekustamā īpašuma nodoklī būtu bijis jāsamaksā apmēram 90 miljonu latu, taču reāli ir iekasēti tikai 60 miljonu, kas ir par 30 miljoniem jeb apmēram 30% mazāk, nekā gaidījām. Jā, iespējams, kāds ir aizkavējies ar maksājumiem un veiks tos vēlāk, taču tendence ir nepārprotama," klāstīja A. Jaunsleinis.

Arī Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace apliecināja, ka pašvaldību aprēķini ir visnotaļ korekti. Viņa radušos situāciju Neatkarīgajai skaidro ar divām dažādām pieejām: "Ministrija par pamatu aplēsēm ir ņēmusi bāzes scenāriju, kurā nav iekļauts mājokļiem piemērojamā nodokļa apjoms, savukārt pašvaldības salīdzināja reāli izsūtītos rēķinus ar iekasētajām summām."

LPS vadītājs uzsvēra, ka tikt skaidrībā ar nodokļa iekasēšanas iespējām ir būtiski tādēļ, ka, rēķinoties ar katras atsevišķās pašvaldības nākamā gada plānotajiem ieņēmumiem, turīgākajiem reģioniem tiek uzlikts par pienākumu konkrētu summu iemaksāt pašvaldību izlīdzināšanas fondā, caur kuru atbalsta nabadzīgākos reģionus. "Pagaidām ar valsti esam vienojušies, ka 2011. gadā nekustamā īpašuma nodokļa neiekasēšanas apjomi varētu būt apmēram 10%, taču, redzot reālo situāciju, pašvaldības, iespējams, vēlēsies šo slieksni paaugstināt," akcentēja A. Jaunsleinis.

Tikmēr pati Finanšu ministrija argumentē pretējo: prognozētie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi šā gada desmit mēnešiem, ko ņem vērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, ir 60,495 miljoni latu. Kopš gada sākuma no NĪN, neskaitot iepriekšējo gadu parādu maksājumus, pašvaldības saņēmušas 62,276 miljonus latu.

Neapmierinātību ar pārlieku optimistiskajām valsts prognozēm par pašvaldību spēju iekasēt nekustamā īpašuma nodokli gandrīz pilnā apmērā pauduši arī vairāku lielo pilsētu vadītāji. Ventspils mērs Aivars Lembergs sarunā ar Neatkarīgo klāstīja, ka valsts tādējādi saasina sociālo spriedzi, jo pašvaldībās katram virtuāli ieplānotajam ieņēmumam pretim ir konkrēti remontdarbi, konkrēti pabalsti un palīdzība maznodrošinātajiem, kuri kā pie galējās instances vēršas tieši pie pašvaldībām, nevis valsts.

Arī Zaļo un zemnieku savienība, kuru lielākoties atbalsta Latvijas reģionu vēlētāji, izlēmusi panākt, lai jau nākamgad valsts garantē pašvaldībām nodokļu ieņēmumus 100%. Valsts gatava šobrīd garantēt pašvaldībām 92% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozētajiem ieņēmumiem.

Svarīgākais