Palielinoties pesimismam, aktualizējas doma par Saeimas atlaišanu

Sabiedrības noskaņojumam kļūstot pesimistiskākam, gan paši politiķi, gan sociālie partneri arvien biežāk piesauc Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Eksperti gan uzskata, ka Latvijā pagaidām nav tādas partijas, kas varētu mobilizēt sabiedrību ārkārtas vēlēšanu idejai, taču novembrī beidzot stājušies spēkā grozījumi Satversmē, kas šādu scenāriju teorētiski pieļauj jau nākamā gada rudenī.

Socioloģiskie pētījumi liecina, ka sabiedrības attieksme pret norisēm politikā ir arvien noraidošāka. Piemēram, tikai 11% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta valdības rosinātos budžeta konsolidācijas pasākumus, – liecina vakar publiskotais aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums. Aptauja uzrādījusi, ka vairākums respondentu jeb 73% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta valdības rosinātos budžeta konsolidācijas pasākumus, 32% drīzāk neatbalsta, bet 41% pilnībā neatbalsta. Tikai 11% aptaujāto domā pretēji un atbalsta valdības rosinātos budžeta konsolidācijas pasākumus, savukārt 16% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Sāpīga budžeta izdevumu mazināšana ir raisījusi sabiedrības neapmierinātību un sarunas par parlamenta atlaišanu ne tikai Latvijā. Ārkārtas vēlēšanu ideja pārņēmusi Maķedoniju un Grieķiju. Pagājušās nedēļas nogalē arī Īrija izlēma lūgt starptautisko finanšu palīdzību – 90 miljardus eiro, kam sekošot sabiedrības uzticību zaudējušā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka Latvijai Īrijas scenārijs pagaidām nedraud un runāt par ārkārtas vēlēšanās nav pamata. "Latvijas vēlētājiem pašlaik nav alternatīvas. Lai sabiedrība atsauktos uz aicinājumu pārvēlēt parlamentu, ir jābūt jaunām idejām, radikāli atšķirīgiem politiskajiem spēkiem vai kustībām, kas pārņemtu varu. Mums pagaidām tādu spēku nav, savukārt par vecajām partijām cilvēki ārkārtas vēlēšanās nebalsos, jo pat regulārajās vēlēšanās sabiedrība sūkstās, ka nav par ko balsot," savu viedokli pauda J. Liepnieks.

Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzskata, ka sarunas par ārkārtas vēlēšanām galvenokārt ir šābrīža politiķu biedēšanas mehānisms. "Pagaidām runāt par Saeimas atlaišanu nav pamata, jo esošā koalīcija funkcionē labi. Turklāt es Latvijā neredzu nevienu tik spēcīgu politisko spēku, kam pietiktu jaudas, lai nomobilizētu sabiedrību referendumam par ārkārtas vēlēšanām," klāstīja eksperts.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba savulaik Neatkarīgajai atzina, ka par izšķirošu momentu var kļūt nākamā gada rudens. Ja tas būs kārtējo konsolidāciju un budžeta mazināšanu laiks, tas var radīt sociālo spriedzi, kas pāraugs aktīvā rīcībā, piemēram, idejā par Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Šomēness stājušās spēkā izmaiņas Satversmē, kas vēlētājiem dod tiesības atlaist Saeimu. Tiesa, vēlētāji šīs iespējas nevarēs izmantot vēl veselu gadu. Satversmes 14. pantā noteikts, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.

Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.