Kariņš: Pērn mēs investīciju piesaistes un eksporta apjomu ziņā piedzīvojām rekordu gadu

© Romāns Kokšarovs / F64

Latvijas ārpolitikas kurss ir nemainīgs un paredz sadarbības stiprināšanu ar Eiropas Savienības (ES) un NATO partneriem, šodien Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs vadītāju un Rīgā rezidējošo Latvijas vēstnieku sanāksmē ikgadējā sanāksmē uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā informēja premjera pārstāvis Sandris Sabajevs, Kariņš pateicās ārlietu dienestam par darbu valsts interešu aizstāvībā šajā "izaicinājumu pilnajā laikā".

"Šodienas mainīgajos apstākļos (..) mūsu galvenais uzdevums ārpolitikā paliek nemainīgs - jāvelta visa enerģija, strādājot ar mūsu sabiedrotajiem ES un NATO, lai skaidrotu un informētu par aktuālo situāciju mūsu reģionā," akcentēja valdības vadītājs.

Premjers atzīmēja, ka kopš neatkarības atjaunošanas "mēs esam auguši kā valsts un esam līdzvērtīgi partneri, uz kuriem var paļauties".

Ministru prezidents pauda, ka Latvija, pērn saskaroties ar hibrīduzbrukumu no Baltkrievijas režīma, spēja ātri pieņemt lēmumus un nosargāt savu robežu, vienlaikus skaidrojot savus lēmumus un situāciju partneriem ES un NATO. Tā rezultātā pašlaik ES notiek darbs pie regulējuma izstrādes par robežšķēršošanu hibrīduzbrukuma situācijās, atzīmēja politiķis.

Kariņš aicināja diplomātus veicināt jaunu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, īpaši ražošanas un eksporta jomā, lai atbalstītu viedās reindustrializācijas īstenošanu.

"Mūsu darbs sāk nest augļus - pērn mēs investīciju piesaistes un eksporta apjomu ziņā piedzīvojām rekordu gadu," norādīja premjers, aicinot panākt "vēl straujāku" ražojošā sektora attīstību un iedzīvotāju labklājības palielināšanos.

Tikšanās laikā ar diplomātiem Kariņš uzrunāja arī aktuālos ES darba kārtības jautājumus - Francijas prezidentūras prioritātes, ES klimata politiku, enerģētikas politiku un tās ģeopolitiskos aspektus, kā arī citus ārpolitikas jautājumus.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais