"Pieņēmumi par to, ka ievērojamam skaitam Saeimas deputātu esot problēmas sazināties valsts valodā, nav patiesi. Pašlaik ir acīmredzams, ka saziņa valsts valodā sagādā problēmas tikai vienam deputātam – Valērijam Kravcovam no Saskaņas centra (SC)," Neatkarīgajai apstiprina Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Šonedēļ parlamenta darbakārtībā nonācis jautājums par naudassodu palielināšanu latviešu valodas nelietošanas dēļ.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK ierosinātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz ievērojami palielināt maksimālos naudas sodus par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu.
Ja Saeima pieņems šos grozījumus par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, latviešu valodas nepratējus deputātus varēs sodīt ar naudas sodu līdz 250 latiem pašreizējo 50 latu vietā, bet par gada laikā atkārtotu šādu pārkāpumu varēs uzlikt naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, kas pašlaik ir no 100 līdz 200 latiem. Pret ierosinājumiem par sodu paaugstināšanu iebilda SC pārstāvji.
Valsts valodas centrs (VVC) iepriekš informēja, ka apmēram ceturtā daļa 10. Saeimas deputātu valsts valodu neprot augstākajā līmenī. "Uzskatu, ka deputāts, kurš nepietiekami labi pārzina valsts valodu, māna savus vēlētājus, jo nespēj pienācīgi pildīt deputāta pienākumus – sekot parlamentārajām debatēm un darbam komisijās. Tieši vēlētāji ir pirmie un galvenie vērtētāji, vai šādi ir iespējams pilnvērtīgi pārstāvēt viņu intereses," komentē S. Āboltiņa.
Viņa uzsver, ka ar šo jautājumu ir uzrunājusi SC frakciju, no kuras ir ievēlēts V. Kravcovs. "Tās vadītājs Jānis Urbanovičs man ir apliecinājis, ka deputāta V. Kravcova nepietiekamo valsts valodas zināšanu līmeni uzskata par problēmu un tās uzlabošanai ir organizēti latviešu valodas kursi. Ceru, ka apmācība ritēs raiti un jau vistuvākajā laikā problēma būs atrisināta," saka parlamenta priekšsēdētāja.
"Publiskajā telpā ir pietiekami daudz pierādījumu, ka V. Kravcovs neprot latviešu valodu, taču mēs to nevaram pierādīt, jo ir nepieciešams konstatēt šo faktu, sastādot aktus un protokolus. Esam vērsušies pie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ar līgumu nodrošināt, lai tie Saeimas deputāti, kuri nav ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā, līdz 2011. gada 3. janvārim uzrāda valsts valodas prasmes apliecības oriģinālu šā dokumenta īstenuma pārbaudei. Tas nepieciešams, lai varētu pārliecināties, vai ir atbilstošs valsts valodas prasmes līmenis," Neatkarīgajai stāsta VVC valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.
Šādu vēlmi VVC pamato ar to, ka divi pašreizējie deputāti – V. Kravcovs un Rihards Eigims (ZZS) – ir administratīvi sodīti par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā jau 2009. gada novembrī – laikā, kad viņi pildīja pašvaldības deputātu pienākumus.
Mandātu komisija atzinusi, ka tai nav tiesību pieprasīt deputātiem uzrādīt valodas prasmes apliecības, tāpēc kā risinājumu VVC pārstāvji redz iespēju piedalīšanos komisiju sēdēs, lai klātienē novērtētu, vai un kādā līmenī deputāti lieto latviešu valodu.