Saeimā izceļas debates par lēmums neļaut sporta federācijas izpildinstitūcijās strādāt nepilsoņiem

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Saeimas sēdē šodien debates raisījās par likumdevēja lēmumu Sporta likumā noteikt, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļi ir Latvijas pilsoņi.

Debatēs deputāts Edgars Kucins (S) pauda, ka par sabiedrības sašķeltību skaļi runā ne tikai opozīcija, bet to esot atzinuši valdošo partiju pārstāvji. Politiķis norādīja, ka gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) runās ir aicinājuši strādāt, lai saliedētu sabiedrību.

Kucins atzīmēja, ka politiski tiek teiktas runas par vienotas politiskas nācijas veidošanu. "Bet kā patiesībā? Par kādu sabiedrības vienošanu, vienoto nāciju mēs varam runāt, nostiprinot likumdošanā normu, ka par sporta federācijas izpildinstitūcijas locekli var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis," sacīja opozīcijas deputāts, kurš uzskata, ka līdz ar to sabiedrības daļai jeb nepilsoņiem šīs tiesības tiekot liegtas.

Savukārt deputāts, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (K) uzsvēra, ka viņam ir "mazliet dīvaini klausīties" Saeimas sēdē deputātus, kuri stāsta par kādu šķelšanu. Riekstiņa ieskatā ir tieši otrādi - nav pieņemami, ka vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tiek spriests, vai nepilsoņiem ļaut vadīt sporta organizācijas, kuras saņem nodokļu maksātāju naudu. "Tam sen jau bija jābūt izdarītam. Neviens jums nav liedzis nokārtot pilsonību," uzsvēra Riekstiņš.

Deputātam Aldim Gobzemam (KuK) savukārt dīvaina šķiet pati diskusija par pilsoņiem un nepilsoņiem. Opozīcijas politiķis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai sportam paredzētā nauda tiktu piešķirta sportistiem, "bet Latvijā viņu piešķir funkcionāriem".

Parlamentārietis, olimpietis Ivans Klementjevs (S) pauda, ka sporta federācijas no valsts budžeta saņemot ierobežotu finansējumu sportistu sagatavošanai. Viņš pieļāva, ka medaļas turpmāk varētu nesanākt, ja nebūs privātie sponsori, kuri atbalstīs sportu.

Klementjevs pieļāva, ka šodien pieņemtie vēl plašākie ierobežojumi federāciju pārstāvjiem attieksies uz vienu vai diviem cilvēkiem, un aicināja nosaukt viņu vārdus. "Pajautājiet (..), cik tā persona, par kuru tagad mēs runājam šeit, iegulda savus privātos līdzekļus vai sava biznesa līdzekļus (..) Latvijas sportistam, lai pārstāvētu Latvijas intereses starptautiskā arēnā," uzsvēra deputāts, aicinot Sporta likumu negrozīt "kā piezīmju grāmatiņu" un atgriezties "uz zemes".

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sporta likumā, nosakot, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Tāpat par sporta izpildinstitūcijas locekli nevarēs būt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Pēc deputāta Ralfa Nemiro priekšlikuma likumā noteikts, ka Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un sporta speciālistiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpat aizliegts Latvijā reģistrētiem spēlētājiem vai komandām piedalīties sporta sacensībās Krievijā un Baltkrievijā.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.