Ekonomikā krīze deva brīnišķīgu iespēju uzpūstā birokrātiskā aparāta nevajadzīgo taustekļu amputācijai, taču Latvija šo iespēju nav izmantojusi, šodien intervijā "Neatkarīgajai" atzīst bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis.
"Sākoties krīzei, man personīgi šķita, ka tiksim ar to galā daudz veiksmīgāk. Ātrāk sasniegsim dibenu un sāksim rausties ārā. Izrādās, ka optimists ir bijis pārāk optimistisks. To es par sevi. Īstenībā viss notiek lēnāk. Pati lielākā sāpe ir par to, ka joprojām neesam izdarījuši pareizos secinājumus, lai, izmantojot krīzi, veiktu vismaz domāšanas maiņu savās galvās. Protams, tas attiecas gan uz valdības, gan uzņēmēju, gan ģimenes līmeņiem," norāda Gailis.
Viņš uzsvēra, ka krīze bija jāizmanto nevajadzīgās birokrātijas mazināšanai. "Vienai nelielai valstij birokratizācija nav labākais veids, kā dot darbu saviem cilvēkiem. Turklāt pēdējos gados tā izvērsusies nenormālās izpausmēs. Manuprāt, ir bezjēdzīgi nodarbināt cilvēkus birokrātiskajā aparātā, kur tie tik vien kā atražo sevi. Paplašina nevajadzīgas procedūras, kuras apēd resursus, apēd naudu un beigu beigās rada pilnīgi pamatotu skepsi nodokļu maksātājos, kuri sāk izvairīties no nodokļu maksāšanas."
Gailis arī piebilst, ka tikko apstiprināts jaunais budžets, pretēji solījumiem, atražo un saglabā esošo, pilnīgi nevajadzīgo birokrātijas un patēriņa līmeni: "Strukturālās reformas mēs neveicam, bet turpinām patērēt to, ko neesam nopelnījuši. Un nu vēl mēģinām naudas trūkumu novērst ne tikai ar aizdevumiem, bet arī ar nodokļu pieaugumu. Tas ir nodarījis lielāko ļaunumu - būtiski samazinājis uzņēmēju patriotismu, kas pastāvēja, teiksim, vēl iepriekšējās desmitgades vidū. Cilvēki uzskatīja: 15% tas ir godīgs, labs nodoklis. Tas ir jāmaksā. Tagad lielākā daļa tā vairs neuzskata. Domāju, ka sabiedrība attieksmē pret nodokļu maksāšanu ir kļuvusi līdzīga kaut kādām Dienvidamerikas valstīm, kur tas nav modē un netiek uzskatīts par patriotisku pienākumu."
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"