Topošās koalīcijas politiskie spēki šonedēļ sāks veidot valdības deklarāciju

Topošās koalīcijas politiskie spēki "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) šonedēļ sāks veidot nākamās valdības deklarāciju.

Kā informē JV pārstāvji, šodien sīkāk iezīmēsies gan deklarācijas veidošanas process, gan arī varētu būt pieejama informācija, kurās jomās tiks veidotas darba grupas.

Deklarācijas sarunās cita starpā paredzēts spriest par ārējo un iekšējo drošību, tautsaimniecības attīstību, krīzes vadību un tiesiskumu, iepriekš žurnālistiem pavēstīja JV politiķis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Politiķis skaidroja, ka JV, AS un NA ir panākušas vienošanos par valdības deklarācijas pamattēmām, kuras JV vēl līdz galam apkopos un nosūtīs saskaņošanai partneriem.

Valdības deklarācijas konkrēto jomu darba grupu vadību partiju pārstāvjiem plānots uzticēt atbilstoši JV līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam.

Šodien plkst.15 Kariņa vadībā plānota partiju sadarbības sanāksme.

Tāpat šonedēļ tiks turpināts spriest par Kariņa attiecīgo piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu. Vēl nav zināms, vai tajā nenotiks kādas izmaiņas. Koalīcijas partijas nesteidz šajā jautājumā uzreiz piekrist JV piedāvājumam.

Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV varētu ieņemt septiņus amatus valdībā - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.

Savukārt NA paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.

Līdz šim publiski vai neoficiāli izskanējuši vairāki iespējamie ministru krēslu aizpildīšanas scenāriji, valdības vadītāja amatu saglabājot līdzšinējā premjera Kariņa rokās. Ārlietu ministrijas vadība varētu tikt atkārtoti uzticēta ilggadējam ārlietu resora vadītājam Edgaram Rinkēvičam (JV).

Jaunās Klimata un enerģētikas ministra amatam izskanējis līdzšinējā Salaspils domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara (JV) vārds. Tāpat tiek pieļauta iespēja, ka finanšu ministra amatam varētu virzīt JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētāju Arvila Ašeradena kandidatūru, savukārt JV politiķe Evika Siliņa tiek izskatīta kā iespējama labklājības ministres amata kandidāte. Tikmēr izglītības un zinātnes ministra postenim varētu piedāvāt kādreizējās veselības ministres Andas Čakšas (JV) kandidatūru. Vēl pastāv iespēja tieslietu ministra amatam virzīt Inesi Lībiņu-Egneri (JV).

Bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) kandidatūra tiek vērtēta aizsardzības ministra amata kontekstā, savukārt līdzšinējie NA pārstāvošie ministri Nauris Puntulis un Ilze Indriksone varētu saglabāt vadošos amatus esošajās ministrijās, attiecīgi - Kultūras ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

Kariņa piedāvātais ministru krēslu sadalījums NA iezīmē arī satiksmes ministra amatu, taču par tā potenciālo ieņēmēju pagaidām ir mazāka skaidrība.

Līdzīgi ir arī ar AS piedāvātajiem zemkopības ministra un veselības ministra amatiem - šo amatu potenciālo kandidātu vārdi pagaidām vēl nav skaidrāk iezīmējušies. Tikmēr no AS rindām iekšlietu ministra amatam pastāv iespēja izraudzīties kādreizējo premjeru Māri Kučinski (AS), savukārt reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra amatā varētu nonākt līdzšinējais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS).