Kurās jomās ir vislielākais naudas trūkums gaidāmajā 2023.gada budžetā? Komentē Tavars

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

"Apvienotais saraksts" (AS) pozitīvi novērtē, ka gaidāmajā 2023.gada budžetā papildu līdzekļus plānots piešķirt veselības aprūpei, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) un Valsts policijai (VP) kapacitātes stiprināšanai, aģentūrai LETA sacīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Tā politiķis atbildēja uz jautājumu, ko partiju apvienība uzskata par panākumiem budžeta līdzekļu gaidāmajam sadalījumam savā atbildībā esošajām nozarēm.

Tavars vērsa uzmanību, ka diez gan būtisks finansējuma pielikums ir sasniegts veselības aprūpē, tāpat atbalstīta papildu līdzekļu piešķiršana VUGD kapacitātes stiprināšanai, tajā skaitā, jaunu automašīnu iegādei. Papildu nauda paredzēta, lai sāktu atjaunot kādus no VP iecirkņus, kur policistiem ir jāstrādā ikdienā, norādīja politiķis.

Vaicāts, kurās citās jomās visvairāk izjusts naudas trūkums gaidāmā 2023.gada budžetā, AS frakcijas vadītājs, ka vairāk līdzekļu būtu bijis jāpiešķir ekonomikas attīstībai, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un kvalitāti. Šogad paredzētais budžets vērtējams kā daļēji tehnisks, jo iepriekšējā valdība bija jau izlēmusi par lielu daļu jauno iniciatīvu, lielu daļu brīvo līdzekļu sadalot vēl pirms pašreizējā Ministru kabineta apstiprināšanas, skaidroja Tavars.

Politiķis uzsvēra, ka, veidojot nākamā, 2024.gada valsts budžetu, jāstrādā pie tādas nodokļu politikas veidošanas, kas būtu konkurētspējīga ar Lietuvu un Igauniju. Reizē, lai piesaistītu investorus un paplašinātu ražotnes ir ne tikai jāmazina darba spēka nodokļi, bet jāveic arī virkne citu pasākumu, tajā skaitā, nodrošinot kvalificēta darba spēka piesaisti, atzīmēja Tavars.

Gan darba spēka nodrošināšanai, gan citu jautājumu risināšana būtu jāveic, Ministru prezidentam dodot uzdevumu rīcībai gan izglītības, gan saistītajās jomās, pauda politiķis.

Svarīgi līdzekļus ieguldīt arī sociālajā nodrošinājumā, regulāri veicot pensiju indeksāciju, tāpat arī 2024.gadā joprojām papildu līdzekļi būs nepieciešami veselības aprūpei, skaidroja AS politiķis.

Kā vēl vienu svarīgu lietu Tavars akcentēja, lai reģionu iedzīvotāji varētu saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus. Lai gan iepriekšējā valdība solīja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas dzīve paliks labāka, bet ir noticis tieši otrādi, atzīmēja Saeimas deputāts. Politiķis norādīja, ka vietvaras gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir attālinājušās no iedzīvotājiem, tagad atrodoties desmitiem kilometrus tālāk no iedzīvotāju dzīves vietas.

Papildu atbalsts nepieciešams Kurzemes, daļas Zemgales un īpaši Latgales iedzīvotājiem, kā arī kopumā Latvijas pierobežas, īpaši ārējās robežas, novadu atbalstam, atzīmēja Tavars.

Kā ziņots, valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023.gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžetu un to pavadošos dokumentus valdībā plānots atbalstīt 7.februārī un Saeimā iesniegt 9.februārī.

Latvijā

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.