Ierēdņiem jāaizmirst apmaksātās ballītes

Valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem nākšoties iztikt bez apmaksātiem kolektīvajiem pasākumiem, jo naudas šādiem mērķiem nav un tuvākajos gados arī nebūs. Taču, ja kāds kolektīvs tomēr vēlas rīkot ballīti, to varot darīt par pašu darbinieku privātajiem līdzekļiem.

To, komentējot vakar valsts sekretāru sanāksmē izskatīto noteikumu projektu Par valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtību un finansēšanas ierobežojumiem, Neatkarīgajai apliecināja vairāki Saeimas deputāti, tostarp Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība).

Lai gan vairākkārt ir izskanējušas aizdomas, ka sagatavotais dokuments varētu pavērt jaunas iespējas izšķērdīgu pasākumu rīkošanai valsts pārvaldes institūcijās, I. Viņķele apgalvo pretējo. "Naudas ministriju budžetos šādiem pasākumiem šobrīd nav, un arī tuvākajos gados laiki nebūs tik trekni, lai apmaksātu ierēdņu izklaidi. Taču sagatavotais dokuments jau preventīvi sakārtos šo jomu, lai nekad vairs neatkārtotos zemeņu tortes un citas izvirtības," klāstīja politiķe, atsaucot atmiņā gadījumu, kad valsts budžeta nauda tika tērēta kādreizējās ministres Inas Gudeles dzimšanas dienas svinībām, tostarp iegādājoties greznu zemeņu torti.

I. Vinķele arī piebilda, ka, meklējot papildus 50 miljonu latu konsolidācijas iespējas, "šogad ministriju budžetus nāksies samazināt vēl par 5 līdz 7%. Taču, lai nepieļautu pārmērības tad, kad ekonomiskā situācija stabilizēsies, šī joma jāreglamentē jau tagad. Jā, iespējams, ierēdņu ballīšu jautājums šobrīd nav pats aktuālākais, taču pašlaik nepastāv vienota kārtība, kādā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana. Savukārt, kā liecina prakse, kad pienāk īstais laiks, tad jau ir par vēlu kaut ko mainīt".

Jāatgādina, ka 2008. gada novembrī toreizējais premjers Ivars Godmanis izdeva rīkojumu un aizliedza atpūtas pasākumu rīkošanu valsts pārvaldes institūcijās, to pamatojot ar budžeta ieņēmumu samazināšanos. Taču pērn pieņemtais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums noteic, ka no šā gada 1. marta valsts un pašvaldības institūcijas tām piešķirto līdzekļu ietvaros atkal var paredzēt līdzekļus kolektīvo pasākumu rīkošanai. Tādēļ, lai novērstu izšķērdēšanas iespējas, sagatavotajā noteikumu projektā tiek precīzi definēts, kas ir kolektīvie pasākumi, to finansēšanas avoti, apmērs un aktivitātes, kurām var izlietot valsts un pašvaldību līdzekļus. Tā, piemēram, kolektīvajiem pasākumiem paredzamie līdzekļi tiks noteikti, ņemot vērā iestādes kopējo darbinieku skaitu, kuru reizinās ar valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu par janvāri–septembri, kurai piemērots koeficients 0,4, paredz noteikumi.

Neatkarīgās aptaujātie Saeimas deputāti pauž uzskatu, ka ierēdņiem par apmaksātām ballītēm nāksies aizmirst. Saeimas priekšsēdētājas biedrs, Saskaņas centra pārstāvis Andrejs Klementjevs atzina, ka darba kolektīva saliedēšana ir apsveicama, taču "neviens nedomā par ballēm, kamēr viņam ir parādi. Ja ir vēlēšanās rīkot pasākumus, tie jāfinansē no pašu darbinieku kabatām".

Nosacījumu par pašu ierēdņu iesaistīšanos pasākumu finansēšanā ir paudis arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība), Zaļo un zemnieku savienības deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un citi parlamentārieši.

Latvijā

Viena no Latvijas izcilāko sportistu kalvēm – Murjāņu sporta ģimnāzija – šobrīd saskaras ar finansiālām grūtībām. Skola, kas gadiem ilgi ir veidojusi nākotnes olimpiešus un čempionus, tagad stāv izaicinājumu priekšā. Kā šī situācija ietekmēs jauno sportistu sagatavošanu un kas tiek darīts, lai atrisinātu problēmas? Par to vairāk stāsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Svarīgākais