Māris Grīnvalds, kura atteikšanās no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētāja vietnieka amata raisījusi runas par partijas sašķelšanos, atzīst: "Progress nav iespējams bez pretdarbības. Ceru, ka mana pretdarbība liks partijai sarosīties un kļūs par motīvu mainīties, jo, ja viss paliks pa vecam, nekādu izrāvienu LSDSP nepanāks."
Jāatgādina, ka janvāra nogalē LSDSP pulcējās uz kongresu, kurā par partijas priekšsēdi kļuva Aivars Timofejevs, nomainot šajā postenī ilggadējo partijas līderi Jāni Dineviču. Daudzi gan rokādi uzskatīja par formālu, norādot, ka partija joprojām nespēj izšķirties par kardinālu vadības maiņu, lai gan LSDSP, kas savulaik bija viena no redzamākajām varas partijām, jau 12 gadu ir palikusi ārpus parlamenta un pašvaldību vadības.
M. Grīnvalds neslēpj, ka viņu sarūgtina partijas nespēja spert radikālus soļus. Tieši tādēļ viņš ir atteicies no priekšsēdētāja vietnieka amata, lai ļautu savas ieceres realizēt tiem, kuriem ierindas LSDSP biedri devuši uzticības mandātu.
Partijas izraudzītais kurss, ko paši "atkritēji" sauc par stagnāciju, nav bijis pieņemams vēl virknei politiķu. Ieņemt LSDSP priekšsēdētāja vietnieka amatu nav vēlējies arī Ilmārs Gromulis, kamēr partiju pavisam nolēma pamest Ervins Labanovskis.
Sarunā ar Neatkarīgo E. Labanovskis neslēpa, ka "ir tik daudzas lietas valstī, kur sociāldemokrātiem vajadzētu nopietni – ne populistiski – piedāvāt savu vīziju, organizēt sabiedrisko domu, nākt klajā ar profesionāliem un kompetentiem viedokļiem, taču ar LSDSP tas nav iespējams, un izskatās, ka nākamo gadu laikā nekas nemainīsies". Vaicāts par nākotnes plāniem, E. Labanovskis atzina, ka būtu jāmeklē kopēja valoda "ar cilvēkiem, kuri grib un var pielāgoties sabiedrības pieprasījumam, izmaiņām ekonomikā un sociālajā situācijā, un pašiem galu galā šīs izmaiņas radīt".
Nestabilo situāciju partijas iekšienē ievadīja arī janvāra sākumā pieņemtais LSDSP vadības lēmums no partijas izslēgt Saeimas deputātu Ati Lejiņu, kuru parlamentā ievēlēja no apvienības Vienotība. Lai gan daļa LSDSP biedru uzskatīja, ka tieši A. Lejiņš varētu stimulēt partijas atdzimšanu un atgriešanos lielajā politikā, LSDSP valde lēma citādi.