Pat atgriezusies izaugsmes ciklā, Latvija vairs nekad nevarēs dzīvot kā agrāk, t.i., pāri saviem līdzekļiem, tāpēc turpmākajos gados, lai arī valsts budžets vairs nebūs tik dramatiski jāmazina, tiks turpinātas strukturālās reformas. Šādu atziņu pēc vakar notikušās Reformu vadības grupas sanāksmes pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Tiesa, redzējums, kādi tieši pasākumi nākamajos gados tiks īstenoti, pagaidām ir visai miglains.
Daudzi eksperti šābrīža valdībai jau vairākkārt pārmetuši grāmatvedisku budžeta izdevumu mazināšanu, tā arī nesākot īstenot pirms 10. Saeimas vēlēšanām stingri solītās strukturālās reformas. Taču konkrētības šajos plānos ir gaužām maz, arī runājot par pasākumiem nākamajiem gadiem. Iespējams, zināma skaidrība radīsies pēc 15. marta, kad savu vīziju par to, kas būtu jāmaina valsts pārvaldē, sniegs ministrijas un sociālie partneri. Šobrīd V. Dombrovskis spēj iezīmēt tikai strukturālo reformu vispārējās līnijas. Plānotie pasākumi tiks īstenoti trīs galvenajos virzienos – valsts konkurētspējas veicināšanai, pārvaldes sistēmas attīstībai un sabalansētas sociālās sistēmas izveidei.
Lai veicinātu konkurētspēju, iecerēts pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, kas vērsta uz investīciju piesaisti un inovācijām, tostarp samazinot birokrātiskos šķēršļus un administratīvo slogu. Tāpat iecerēta arī izglītības sistēmas reforma, piedāvājumu pietuvinot darba tirgus pieprasījumam.
Valsts pārvaldes jomā iedomāta vērienīga pāreja uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem. Tas, vai tiek plānota arī ierēdniecības aparāta mazināšana un kādu institūciju likvidēšana, pagaidām nav zināms.
Savukārt sociālajā sistēmā iecerēts veikt veselības aizsardzības reformu, tostarp sasaistot pacientu līdzmaksājumus ar nodokļu nomaksu.
Klāstot nākotnes ieceres, premjers atspēkoja pārmetumus, ka līdz šim strukturālo reformu gaita bijusi gausa un ne tik vērienīga, kā solīts. V. Dombrovskis atgādināja, ka izglītības sistēmā ir ieviests princips nauda seko skolēnam, sarucis valsts pārvaldē strādājošo skaits, kā arī atalgojums. Tieši tāpēc valdības vadītājs uzskata, ka arī nākamie strukturālo reformu pasākumi būs efektīvi, turklāt tie vairs neorientēsies tik daudz uz naudas taupīšanu, cik uz valsts attīstību un efektīvāku saimniekošanu.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle Reformu vadības grupas ieceres novērtēja kā cerīgas un norādīja, ka visi jaunās valdības ministri ir orientēti uz sadarbību. Tāpat E. Eglei radies priekšstats, ka valdība turpmāk ir gatava daudz vairāk ieklausīties sociālo partneru viedoklī un vairs nenotikšot "runāšana divās dažādās valodās", kā tas bijis līdz šim.
Reformu vadības grupu vada Ministru prezidents, tās sastāvā ietilpst finanšu ministrs, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs u.c.