Saskaņas centrs (SC) nolēmis izvirzīt, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – atbalstīt topošo tiesībsargu Juri Jansonu. Frakcijām parlamentā ir 51 balss, tāpēc par bijušā Rīgas Slimokases vadītāja un tagadējā likvidatora apstiprināšanu amatā deputātiem nav šaubu.
J. Jansons uzsver, ka ir politiski neatkarīgs un strādās sabiedrības interesēs.
Saeimas frakcijas Par labu Latviju sēdē J. Jansons ieskicēja savas darbības galvenos virzienus. Pirmkārt, informēt sabiedrību par tās tiesībām un veidot atklātu tiesībsarga darbību. Otrkārt, operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju iesniegumiem un dot padomus, kā rīkoties konkrētās situācijās.
Topošais tiesībsargs uzsver preventīvo pasākumu nozīmi, proti, birojam būtu jāanalizē arī Latvijas Judikatūra un Eiropas tiesību tendences, ne tikai jāizskata iesniegumi. J. Jansons apstiprināja, ka viņu nebaida priekšteča Romāna Apsīša liktenis, kurš, Andra Šķēles vārdiem izsakoties, atmodas laikā bija cienījamākais jurists, bet vēlāk tika samalts miltos. "Ja mani biedētu grūtības, tad es nebūtu šeit," apņēmīgi noskaņots ir J. Jansons.
Viņš arī noraida jelkādu saistību ar SC un uzsver, ka negrasās pildīt kādas partijas programmas. SC deputāts Juris Silovs, kurš J. Jansonu uzcītīgi pavadīja uz pārrunām ar Saeimas frakcijām, atklāj, ka tieši viņš ieteicis par tiesībsargu nominēt bijušo Rīgas Slimokases vadītāju. Abi kopā savulaik strādājuši Latvijas Bankā, un J. Silovu patīkami pārsteigusi kolēģa karjeras izaugsme.
ZZS deputāts Kārlis Seržants pirms J. Jansona viesošanās frakcijā Neatkarīgajai atklāja, ka viņš nebūt nav tas sliktākais variants. Vienotības iecere par tiesībsargu virzīt bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu viņam nešķiet loģiska. "Virzīt vēl vienu nogurušu tiesnesi nav jēgas," uzskata deputāts. Pēc K. Seržanta domām, J. Jansona karjera un zināšanas ir atbilstošas jaunajam amatam. "Galvenais, lai cilvēkam ir vēlme mācīties," saka K. Seržants.