Vienojoties par konsolidācijas pasākumu plānu, koalīcijai tā arī nav izdevies atrast vienu vai divas pozīcijas budžetā, kuru koriģēšana uzreiz ļautu ieekonomēt vairākus desmitus miljonu latu. Tā vietā trūkstošos līdzekļus meklēs visdažādākajos segmentos, katrā no tiem sakasot vien dažus miljonus.
Baidoties no cilvēku mēģinājumiem izvairīties no paaugstinātajiem maksājumiem, valdība šoreiz ir ķērusies klāt tām lietām, no kuru iegādes iedzīvotājiem būtu visgrūtāk atteikties, t.i., gāzei, benzīnam un cigaretēm.
Vienu no lielākajiem ieguvumiem – apmēram 9 miljonus latu – valdība cer dabūt, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm un tabakai. Savukārt aptuveni 4,5 miljonus latu plānots iegūt, paaugstinot akcīzi stiprajam alkoholam. Dārgāks kļūs arī benzīns, kam plānots palielināt akcīzi no 269 līdz 289 latiem par tūkstoš litriem. Ar šo pasākumu valdība grib papildus iegūt 8,7 miljonus latu.
Vislielāko robu iedzīvotāju makos varētu iecirst valdības lēmums atgriezties pie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanas dabasgāzei no 12% uz 22% jau no 1. jūlija. Realizējot šo pasākumu, budžetā plānots papildus ieņemt 4 miljonus latu. Izskatās, ka energoresursi Latvijā varētu sadārdzināties dubultā, jo paralēli PVN izmaiņām valdība arī pieņēmusi lēmumu no 1. jūlija atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai.
Daļu trūkstošās naudas valdība meklēs arī ministriju kabatās. Valsts pārvaldes tēriņi tikšot īsināti par apmēram 5 miljoniem latu, mazinot atalgojumu un nodarbināto skaitu.
Plānots, ka Aizsardzības ministrijas izdevumus samazinās par 450 tūkstošiem latu. Ņemot vērā skolēnu skaita samazināšanos, no 2,1 miljona latu būs jāšķiras arī izglītības resoram, kuram atņems liekos nauda seko skolēnam līdzekļus.
Valdība pieņēmusi lēmumu no šā gada 1. septembra samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās realizē dublējošas programmas. Finanšu ministrs Andris Vilks vakar pēc valdības sēdes neslēpa, ka «ar valdības apstiprinātajiem pasākumiem daļēji tiks risināta arī 2012. gada budžeta konsolidācija ». Pašlaik valdībai svarīgi turpināt gatavot budžeta grozījumus, lai tos pabeigtu vēlākais līdz Lieldienām, norāda ministrs, piebilzdams, ka pēc Latvijas paveiktā mājasdarba jau martā Latvijā varētu ierasties starptautisko aizdevēju misija.
Tikmēr Zaļo un zemnieku (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo atzinīgi novērtēja atteikšanos no sākotnējās ieceres paaugstināt akcīzes nodokli ne vien benzīnam, bet arī dīzeļdegvielai. Lai gan ZZS tradicionāli iestājas par lauksaimnieku interesēm, A. Brigmanis uzsvēra, ka valdības lēmums nesadārdzināt dīzeļdegvielu būs izdevīgs ne tikai zemniekiem. «Visiem būtu bijis smagi, ja tiktu pacelta akcīze dīzeļdegvielai. Šķiet, lielākā daļa autobraucēju, pārvadātāju un piegādātāju lieto tieši dīzeļdegvielu.» Pēc A. Brigmaņa teiktā, pozitīvi esot tas, ka ZZS izdevies nosargāt sociālo jomu, kā rezultātā pensijas, sociālie pabalsti un skolotāju algas nemazinās. Savulaik apspriesto griezienu nepiedzīvos arī bezdarbnieku pabalsti, kuru izmaksas termiņus koalīcija savulaik bija gatava saīsināt