Nacionālisti uzkurina valodas jautājumu

Neraugoties uz to, ka pēdējo mēnešu laikā sabiedrības lielāko uzmanību saista ekonomikas procesi, pašlaik saasinājies arī nacionālais jautājums. VL!–TB/LNNK organizētajai parakstu vākšanai par izglītības procesu tikai latviešu valodā sekojusi arī prokrieviski orientētu spēku rīkota parakstu vākšana ar mērķi atzīt krievu valodu par otru valsts valodu Latvijā.

Pagājušās nedēļas nogalē jauniešu kustība Vienota Latvija sadarbībā ar Vladimira Lindermana un Jevgēnija Osipova dibināto biedrību Dzimtā valoda sāka parakstu vākšanu, lai krievu valoda Latvijā tiktu atzīta par otru valsts valodu.

Jauniešu kustības Vienota Latvija valdes priekšsēdētājs Eduards Svatkovs Neatkarīgajai klāstīja, ka jau pirmajās dienās novērota augsta iedzīvotāju aktivitāte. «Esam saņēmuši daudzus zvanus, tāpat liels interesentu skaits aplūkojis mūsu organizācijas mājaslapu, kur atdodama visa nepieciešamā informācija par parakstu vākšanas kārtību,» klāstīja politiķis. Parakstu vākšana norit caur notāru birojiem, kuros ikviens interesents var bez maksas apliecināt savu parakstu. Turklāt šāda iespēja piedāvāta ne vien tradicionāli par Latvijas krieviskākajām pilsētām uzskatītajās Daugavpilī vai Rēzeknē, bet arī Jelgavā, Liepājā, Ludzā un Rīgā.

E. Svatkovs uzsvēra, ka nepieciešamos 10 000 parakstu plānots savākt jau līdz vasarai. Viens no galvenajiem parakstu vākšanas pasākumiem plānots jau 14. un 15. martā, kad Rīgas centrā paredzēta domubiedru pulcēšanās, kuras laikā parakstīties par Satversmes grozījumiem varēšot ikviens garāmgājējs.

Prokrieviskie spēki aktivizējušies pēc tam, kad februāra nogalē nacionālajai apvienībai VL!–TB/LNNK izdevās savākt nepieciešamos 10 000 parakstu, lai rosinātu Satversmes 112. panta grozījumus, nosakot, ka valsts nodrošina bezmaksas pamatizglītību tikai valsts valodā.

VL!–TB/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks sarunā ar Neatkarīgo gan uzsvēra, ka viņa pārstāvētā politiskā organizācija nav provocējusi krievvalodīgo diasporu. Tieši pretēji – I. Parādnieks uzskata, ka abas parakstu vākšanas akcijas nav savā starpā salīdzināmas. «Mēs ar savu iniciatīvu vēlamies stiprināt nacionālu valsti un saliedēt sabiedrību, kamēr Vienota Latvija grauj nacionālas valsts pamatus un vēlas parazitēt uz uzpūsta konflikta rēķina,» pauda politiķis. Tikmēr Vienotas Latvijas priekšsēdētājs uzsver pretējo: «Vairākums Latvijā dzīvojošo krievu saprotot, ka dzimtā valoda latviešiem ir kļuvusi par reliģiju un ticības simbolu, tādēļ krievi ir piespieduši sevi atzīt latviešu valodas statusu kā vienīgo valsts valodu. Tikmēr nacionālisti šo krievu lēmumu acīmredzot ir pieņēmuši kā vājuma pazīmi. Nacionālisti uzskata, ka no krievu puses tā ir nespēja aizstāvēt savu kultūru, vērtības un intereses. Ir pienācis laiks pierādīt, ka tā nav taisnība.

Latvijā

Rūpēties par saviem bērniem, pirmkārt, ir vecāku uzdevums, un tikai pēc tam tas ir pārējo sabiedrības locekļu uzdevums, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot gadījumu, kad pēc saslimšanas ar difteriju miris pret šo slimību nevakcinēts četru gadus vecs zēns.

Svarīgākais