Zināms, kurš Garisona vietā pildīs Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumus
No janvāra Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumus pildīs līdzšinējais vietnieks Rolands Heniņš, tviterī informē aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Viņš akcentē, ka pēc līdzšinējā valsts sekretāra lēmuma Jāņa Garisona lēmuma atstāt amatu Aizsardzības ministrijā darbu turpina stipra un profesionāla komanda, kuras primārais uzdevums ir nodrošināt valsts drošību. No janvāra valsts sekretāra pienākumu izpildītājs būs Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Heniņš.
"Turpinām mērķtiecīgu darbu pie aizsardzības nozares prioritāšu īstenošanas un pilnveidošanas, nodrošinot caurspīdīgu iepirkumu sistēmu, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, ieviešot valsts aizsardzības dienestu, veicinot militārās industrijas attīstību un nemainīgi sniedzot atbalstu Ukrainai," norāda ministrs.
Kā ziņots, Sprūds ir pieņēmis Garisona atlūgumu un novērtē viņa paveikto aizsardzības nozarē.
Garisons iesniedzis aizsardzības ministram atlūgumu un mēneša laikā atstāšot darbu Aizsardzības ministrijā. Jaunas darba vietas Garisonam vēl neesot, un viņš esot "atvērts piedāvājumiem".
Garisons šajā amatā bija kopš 2015.gada. Pirms tam viņš ieņēma Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka - politikas direktora amatu.
Atskatoties uz amatā aizvadītajiem astoņiem gadiem, Garisons sociālajā medijā "Facebook" norādījis, ka viņš kā galveno mērķi bija uzstādījis nepieciešamību attīstīt Latvijas pašaizsardzības spējas, kuru nodrošināšanai nepieciešamas ne tikai sarežģītas ieroču sistēmas, bet arī atbilstoši apmācīts personāls un nodrošinājums.
"Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas," uzsvēris Garisons.
Krievijas karš Ukrainā ir neskaitāmas reizes apliecinājis, ka Latvijai tāpat kā citiem NATO sabiedrotajiem ir jāgatavojas. Kamēr Ukraina cīnās par savām tiesībām uz brīvību, mums ir dots laiks sagatavoties un nepieļaut Krievijas uzbrukumu, pauž amatpersona.
"Viens no mūsu darbiem ir nodrošināt Latvijas armiju ar pietiekamiem munīcijas krājumiem. Katrā ziņā mūs gaida lieli izaicinājumi," norādījis Garisons.
Viņš arī atsaucas uz Vācijas aizsardzības ministra pausto, ka Eiropas Savienībai ir pieci līdz astoņi gadi, lai nostiprinātu savas militārās spējas, kāpinātu industrijas kapacitāti un militāri sagatavotos jaunām Krievijas agresijas izpausmēm.
Tādēļ pašlaik maksimāli jākoncentrējas uz savu kaujas spēju celšanu, personālsastāva skaitlisko palielināšanu Bruņotajos spēkos un Austrumu robežas nostiprināšanu. Militārās industrijas kapacitāte Eiropā ir nepietiekoša, un bez industriālās bāzes līdz šim nav neviens nopietns karš uzvarēts, teikts paziņojumā.