Partiju apvienības Vienotība patieso vienotību raksturo kārtējā spriedze jautājumā, kurš kļūs par Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru.
Pilsoniskā savienība (PS) šajā amatā vēlas redzēt sev uzticamu personu, turpretī Jaunais laiks (JL) premjera Valda Dombrovska personā un Sabiedrība citai politikai (SCP) Aigara Štokenberga personā – sev zināmus kandidātus.
Līdzšinējais FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis šā gada 11. martā tika ievēlēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidenta amatā, kurā oficiāli viņš sāks strādāt 2. maijā. Taču savu aktīvo darbību ministrijā M. Bičevskis plāno noapaļot līdz ar starptautiskās aizdevēju misijas beigām 15. aprīlī un darba pabeigšanu pie budžeta grozījumiem 19. aprīlī. Tas nozīmē, ka finanšu ministram Andrim Vilkam (PS) valsts sekretāra amata kandidātu apstiprināšanai valdībā vajadzētu virzīt jau tuvākajās Ministru kabineta sēdēs.
Informācija par ļoti augstā un ietekmīgā amata kandidātiem ir visai skopa. Tomēr Neatkarīgajai valdības mājā un Saeimā par virzītajiem kandidātiem izdevās noskaidrot dažas pikantas detaļas.
Premjers V. Dombrovskis šajā amatā vēloties redzēt viņam labi pazīstamo bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieku, ekonomikas zinātņu doktoru, profesoru Kārli Ketneru. Premjera interese par savu cilvēku ministrijā ir saprotama – līdz šim Latvijas politikas veidošanā bija pieņemts, ka finanšu ministrs ir premjera partijas biedrs. A. Vilks, lai arī pārstāv Vienotību un ir bijis V. Dombrovska padomnieks iepriekšējā valdībā, tomēr ir PS, nevis JL biedrs, un līdz ar to ministra uzstādījumi mēdz atšķirties no JL interesēm. Premjeram K. Ketners ir labi pazīstams jau kopš tiem laikiem, kad V. Dombrovskis ieņēma finanšu ministra amatu. Tolaik K. Ketners sākotnēji bija FM Budžeta departamenta direktors, bet vēlāk kļuva par VID ģenerāldirektoru. Faktiski viņš bijis V. Dombrovska galvenais padomnieks.
Turpretī A. Vilks vakantajā amatā sliecoties redzēt FM eiro projekta vadītāju Sanitu Bajāri vai valsts sekretāra vietnieku finanšu politikas jautājumos Andžu Ūbeli. Abi bijuši saistīti ar bankām, līdz ar to esot pieņemamāki banku lobijiem. Par banku lobiju milzīgo ietekmi uz ministru liecina fakts, ka A. Vilku absolūti nemulsina fakts – M. Bičevskis ir ievēlēts par sabiedriskas organizācijas LKA vadītāju, tomēr joprojām turpina darbu FM.
Kā atzīst kompetenti avoti, A. Ūbeļa pluss esot profesionalitāte un ministrijas darba pārzināšana. Par galveno mīnusu tiekot uzskatīta viņa «eirokratizēšanās», ilgstoši strādājot Eiropas Savienības finansējuma apgūšanas jomā. Tāpēc mācot bažas, vai A. Ūbelim būs viegli stāties pretim viņam labi pazīstamajiem Briseles ierēdņiem un starptautiskajiem aizdevējiem sarunās, kurās jācīnās par Latvijas valsts nacionālajām interesēm.
Pateicoties draudzīgām attiecībām ar vairākiem PS ietekmīgiem cilvēkiem, par cienīgu kandidātu augstajam amatam tiek uzskatīta arī S. Bajāre. Par viņas galveno mīnusu tiekot uzskatīta saikne ar Latvijas Banku un tās prezidenta vietnieka Andra Ruseļa ietekmi uz viņas lēmumiem. Tieši A. Ruselis esot viņu ieteicis FM eiro projekta vadītājas amatam.
Savukārt Baibu Bāni lobējot A. Štokenbergs. Abi esot sastrādājušies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kad A. Štokenbergs tur bija ministrs, bet B. Bāne – valsts sekretāra vietniece. B. Bāne gan pati īpaši neraujoties ieņemt augsto amatu.
Tomēr galvenais arguments par labu kādai no minētajām kandidatūrām nepārprotami būšot spēja un vēlme veikt galveno virsuzdevumu – radikālas kadru pārbīdes VID un it īpaši Finanšu policijā (FP). Kā šo kadru pārbīžu galvenais arhitekts tiek minēts A. Vilka padomnieks Jānis Dambītis, kura centieniem tomēr esot nepieciešams arī pietiekams administratīvais atbalsts valsts sekretāra kapacitātē. Uzticamu cilvēku izvietošana VID un FP Vienotībai dotu iespēju kontrolēt arī šīs represīvās, ar operatīvās izstrādes tiesībām apveltītās struktūras.