WikiLeaks rodamā ziņa, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera ārlietu padomnieks Andris Pelšs plūdinājis informāciju ASV vēstniecībai, radījusi sašutumu bijušajos Nacionālās drošības padomes (NDP) locekļos.
Kā zināms, latviešu valodā tikko klajā laistajā grāmatā WikiLeaks. Nošaut nedrīkst apžēlot (Slepeno diplomātiskā dienesta telegrammu atšifrējums) citu starpā publiskots ASV vēstnieka Čārlza Larsona ziņojums, kas datēts ar 2008. gada 15. augustu un kuram slepenības statusu noteicis vēstniecības bijušais Politikas departamenta vadītājs Tamirs Vasers. Ziņojumā atklāts Latvijas augstāko amatpersonu runātais NDP saistībā ar Gruzijas un Krievijas konfliktu. ASV vēstnieks savu valdību cita starpā arī informē: «Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādāja mūs ar sēdes atšifrējumu. Kā norādīja Pelšs, padome visumā ratificēja politiskās līnijas, kuras Latvija izstrādājusi visu nedēļu. Latvija vēlas sūtīt karaspēku vai citu personālu uz Gruziju tikai tad, ja tā ir uzticama starptautiska misija.» Pavisam ziņojuma autors uz A. Pelšu atsaucies 11 reižu, kas liecina, ka prezidenta padomnieks NDP runāto atreferējis detalizēti.
Viss ļoti slepens
Aptaujājot tā laika NDP dalībniekus, Neatkarīgā viņiem vaicāja, vai viņi kādu deleģējuši izplatīt vēstniecībām informāciju par slepenajā sēdē runāto. Bijušie NDP locekļi vienprātīgi noliedza šādu deleģējumu un apgalvoja, ka NDP sēdes vienmēr bijušas slepenas. Tiesības par tām stāstīt bijušas tikai Valsts prezidentam. Informācijas plūdināšanu viņi vērtē kā cieņu pazemojošu rīcību.
Runājot par WikiLeaks publiskotajā ziņojumā pieminēto A. Pelša rīcību, tā laika Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs un NDP loceklis Dzintars Jaundžeikars sašutis izsaucās: «Pat es un Saeimas komisija NDP sēdes stenogrammas nekad neesam saņēmuši. NDP sēdē man tikai ļāva iepazīties ar iepriekšējās sēdes protokolu un to parakstīt!»
Vaicāts, vai pirms NDP sēdes tika noteikts, kurš kurām vēstniecībām un cik ātrā laikā piegādās informāciju par sēdē runāto, Dz. Jaundžeikars atbildēja: «Tādi jautājumi nekad netika apspriesti. Kaut ko tādu neatceros. Nevienā sēdē netika runāts, ka kāds būtu jādeleģē nest informāciju vēstniecībām. Sēdes taču skaitījās ļoti slepenas, tās bija klasificētas. Acīmredzot WikiLeaks publiskotajā ziņojumā minētais būs bijusi Valsts prezidenta tuvākā loka iekšējā darīšana. Tas, ka ASV vēstniecībai tiek nesta informācija, nav jaunums. Arī Satversmes Aizsardzības birojs nevis aizstāv mūsu valsts drošības intereses, bet strādā kā amerikāņu slepeno dienestu filiāle.»
Klusēšu mūžīgi!
Tā laika aizsardzības ministrs, NDP loceklis Vinets Veldre skaidri atminējās WikiLeaks pieminēto sēdi: «Cik atceros, tad Pelšs šajā sēdē nepiedalījās. Parasti prezidenta padomnieki šajās sēdēs nepiedalījās.» Vaicāts, vai sēdē tika lemts par to, kura amatpersona plūdinās ziņas vēstniecībām, V. Veldre teica: «Sēdēs runāto nekomentēju, neesmu komentējis un to arī nekad nedarīšu. Viennozīmīgi, šādu ziņu iznēsāšana – tas nav labi. Tajā laikā man par to nekas nebija zināms. Nezināju, ka kāds pēc sēdēs kaut kur iet un kaut ko komentē. Tolaik ticēju, ka neviens no maniem kolēģiem ar ko tādu nenodarbojas. Savukārt par Pelšes kungu es neko sliktu nevaru teikt. Ar WikiLeaks informāciju jābūt uzmanīgiem. Protams, tā ir pietiekami interesanta.»
V. Veldre neslēpa savu sašutumu par ziņošanu un vēl vairāk par dokumentu piegādāšanu vēstniecībām: «Dīvainas ir šīs skraidīšanas pa vēstniecībām. Mēs taču esam suverēna valsts, un mūsu amatpersonām uz vēstniecībām neklājas pazemīgi tipināt. Ja nepieciešams tikties ar vēstnieku, to var cienīgi darīt darba kabinetā vai restorānā biznesa pusdienās. Mums pašiem jābūt lepniem par sevi un savu valsti, pat neraugoties uz to, ka neesam pati lielākā valsts.»
Informācija – ūdens
Arī tā laika Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs, NDP loceklis Juris Dalbiņš noliedza, ka NDP būtu kādu amatpersonu deleģējusi ziņot ASV vēstniecībai par sēdē runāto: «Pārsvarā par sēdē spriesto izteicās pats prezidents vai arī neviens. Nav manā kompetencē stāstīt par sēdēs runāto, taču tur nekad nav lemts, ka kādu jādeleģē doties ziņot vēstniecībām. Bet ir jāsaprot, ka informācijai ir ūdens daba. Parasti tā kaut kur aiztek. Nevēlos būt par soģi vai tiesnesi, bet šis gadījums latviešiem rīvē kanti. Tas grauj pašcieņu. Ja šīs ziņas kādam vajadzēja nodot, tad to varēja darīt oficiāli.