Barča: pensijas nav apdraudētas

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) ir viena no politiķēm, kas jau ilgu laiku tur roku uz vissasāpējušāko sociālās sfēras jautājumu pulsa. Par demogrāfijas klimata svārstībām, par pensiju nesamazināšanas jautājumu, par simtlatnieku programmas ieguvumiem un zaudējumiem un citām aktualitātēm šī intervija ar Aiju Barču.

– Arābu valstīs viens no galvenajiem nemieru cēloņiem ir tas, ka tur ir pārāk liels jaunu cilvēku īpatsvars un jaunajiem trūkst darba. Latvijā ir otrādi – ir pārāk daudz vecu cilvēku. Tas savukārt nozīmē, ka sociālā joma prasa nesamērīgi daudz līdzekļu. Vai varat piekrist tēzei, ka latvieši ir veca, izmirstoša nācija, kas nevar attīstīties, jo visa nauda jāizmaksā pensijās?

– Jūs situāciju zīmējat pārāk drūmās krāsās. 2006. gadā Latvijā pensiju maksāja 577 123 pensionāriem, bet 2011. gada 1. janvārī pensiju maksāja 571 254 pensionāriem Tātad par sešiem tūkstošiem mazāk nekā 2006. gadā. Tātad nav vērojama tendence, ka pensionāru skaits pieaugtu.

– Bet pesimisti prognozē, ka jau drīzā nākotnē būšot teju 700 tūkstoši.

– Es domāju, ka nē. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma normu vēl tikai līdz šā gada 31. decembrim ir iespēja priekšlaikus pensionēties. Tas nozīmē – agrāk aiziet pensijā, ja kopējais pierādītais darba gadu stāžs ir 30 vai vairāk gadu. Iespējams, ka norma vēl var būt pagarināta, un par to būs nopietnas diskusijas, bet, ja cilvēki pilnā pensijas vecumā, 62 gados, ies pensijā, es nekādā gadījumā neredzu kādu apdraudējumu, ka pēkšņi par 200 000 varētu pieaugt pensionāru skaits.

– Labi, pensionāru skaits varbūt strauji nepalielināsies, bet cilvēki brauc projām, līdz ar to darbaspējīgo iedzīvotāju proporcija attiecībā pret nespējīgajiem bīdās uz nespējīgo pusi.

– Jā, tā ir. Bet pašos pamatu pamatos ir viena būtiska lieta, kas traucē precīzus aprēķinus – pastāv nereģistrētais, neoficiālais darbaspēks jeb tā saucamā pelēkā ekonomika, tiek maksātas algas, kas netiek apliktas ar nodokļiem.

– Vai pelēkā ekonomika tiešām ir 40%?

– Ir gudri ļaudis, kas to rēķina, lai gan man nav skaidrs, no kurienes viņi ņem skaitļus. Tomēr aplokšņu algu īpatsvars varētu būt tiešām liels. Labklājības ministrijā nesen dzirdēju, ka apmēram katrs piektais strādājošais kaut kur saņem vēl kādu papildu algu, no kuras netiek maksāti nodokļi. Tas, protams, vēlāk negatīvi atsauksies uz viņu pašu pensijām.

Pensionāri, kas pašlaik ir pensijā, saņem no tā saucamā 1. līmeņa. Bet tie, kas dzimuši 70. gados, pensiju saņems no diviem vai trim līmeņiem. Šogad gan spēkā stājās ierobežojums 2%, bet, attīstoties ekonomikai, tas atkal tiks paaugstināts līdz 6% no iemaksām. Un jaunajam cilvēkam jāskatās, kas ir šīs naudas pārvaldītājs, vai viņa nauda pelna procentus. Bija brīdis, kad nauda nepelnīja un bija mīnusi, bet tagad situācija esot uzlabojusies. Šo jautājumu Saeimas sociālo un darba lietu komisija kopā ar budžeta komisiju skatīs maijā vai arī agrāk – aprīlī. Sauksim otrā līmeņa pārvaldītājus, diskutēsim.

Vēl ir trešais līmenis – cilvēki, kam ir pietiekami lieli ienākumi, var ieguldīt naudu privātajos pensiju fondos.

– Kas notiks ar pensionēšanās vecumu – vai tiks palielināts?

– Likumā tas vēl nav ierakstīts, bet pieļauju, ka ap 2012. gada budžeta izstrādi un pieņemšanu būs vienošanās, ka ar 2016. gadu pensijas vecums tiks paaugstināts pakāpeniski viena gada laikā par sešiem mēnešiem, līdzīgi kā tas Latvijā jau savulaik tika darīts. Paredzēts, ka 2021. gadā pensionēšanās vecumam būtu jābūt 65 gadi. Vēl Ministru kabinetā ir pieņemtas pamatnostādnes ģimenes valsts politikā un tiek izstrādāts rīcības plāns līdz 2017. gadam. Ir deputāta Māra Dzelzskalna (ZZS) priekšlikums atbalstīt ģimenes, kas audzinājušas bērnus, un tas pašlaik tiek apspriests sociālo un darba lietu komisijā.

Ideja ir tāda, ka, ja tēvs un māte audzinājuši trīs un vairāk bērnu, tad viņiem jāļauj iet pensijā piecus vai vairākus gadus agrāk. Labklājības ministrija ir saņēmusi šo projektu, bet viņi runā par pusgadu par katru bērnu. Nu labi – kaut vai pusgadu, bet arī tas būtu apsveicami un pareizi.

– Vai pensionāri var būt droši, ka partijas pildīs savus priekšvēlēšanu solījumus un pensijas netiks samazinātas?

– Jā, vienā televīzijas raidījumā pirms vēlēšanām visas lielākās partijas parakstīja, un arī es parakstīju, dokumentu, ko piedāvāja cienījamā aktrise Velta Skurstene. Apņēmāmies pensijas nesamazināt.

Domāju, ka pensijas pašlaik nav apdraudētas. Bet ir budžetu raksturojošajos grafikos stabiņš sociālā apdrošināšana, un tas ir stipri paliels. Uz to tad kungi raugās kā uz naudu, no kuras varētu pasmelties. Taču aiz šīs naudas stāv cilvēki. Pensiju jautājumā Satversmes tiesa jau divreiz ir spriedusi, ka cilvēkiem, kam piešķirta pensijas, nekādā gadījumā tās samazināt nevar.

– Bet vai tad valdība neizdomās kādā citā veidā pensionāru maciņus patukšot? Pensiju indeksācija jau ir atcelta...

– Jā, indeksācija tika atcelta, bet varēja rasties paradoksāla situācija, ka, ja indeksācija tiktu saglabāta, tad pensijas kļūtu mazākas – jo bija deflācija, nevis inflācija. Redzēsim, kas notiks nākamajos gados – iespējams, varēs pie indeksācijas atkal atgriezties.

Piemaksām par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim pēc taisnības būtu jābūt izdevumiem, ko finansē valsts pamatbudžets. Diemžēl tie ir bijuši politiski lēmumi, un šīs piemaksas tiek finansētas no speciālā budžeta. Un pagājušajā gadā tie ir 146 miljoni.

Pensijas, kuras ir piešķirtas un cilvēki saņem, nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt. Es mūsu ZZS frakcijā nezinu nevienu, kurš varētu nobalsot par samazinājumu. Katrā ziņā manas balss tam nebūs, un arī pārējiem kolēģiem centīšos stāstīt, ka tā darīt nedrīkst. Diskusijas varētu būt vienīgi par piemaksām par darba stāžu, bet pagaidām tas vēl nav pamatīgi apspriests. Vispirms jāprasa pensionāriem, nevis jauniešiem. Runa varētu būt par to, ka tiem, kam ir lielas pensijas, varētu šo piemaksu nemaksāt. Taču ievērojami lielas pensijas nav ļoti daudziem – 729 pensionāriem tās ir virs 1000 latiem. Arī lielākas par 450 latiem mēnesī ir tikai 7369 pensionāriem. Ļoti daudzi saņem līdz 150 latiem – tie ir 130 000 pensionāru. Vēl jāņem vērā, ka tās pensijas, kas pārsniedz 165 latus, tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli – pagājušajā gadā 26%, šogad 25%. Proti, vairākums pensionāru saņem nelielas pensijas.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"