Vasara kļūs par karstāko parakstu vākšanas laiku

Centrālā vēlēšanu komisija vakar noteica, ka no 18. maija līdz 16. jūnijam Latvijā noritēs parakstu vākšana, kuras gaitā būs jāsavāc 10 000 parakstu par pabalstu griestu sistēmas nodošanu referendumam. Savukārt no 11. maija līdz 9. jūnijam noritēs sabiedrības aptaujāšana par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Tikmēr rudens sākumā plānots vākt parakstus, pieprasot, lai par valsts valodu tiek atzīta ne vien latviešu, bet arī krievu valoda.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dienas kārtībā ir jautājums par divām parakstu vākšanas akcijām – par nacionālo spēku rosināto pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kā arī par sociālo pabalstu griestu atcelšanu.

Jautājumu par latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu aktualizēja nacionālie spēki, kas rīkoja arī parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu ieceres īstenošanai. Tikmēr parakstu vākšanu par pabalstu griestu jautājumu rosināja Saeimas opozīcija. Jāatgādina, ka pirms nedēļas, izskatot 2011. gada budžeta grozījumus, Saeima akceptēja izmaiņas vairākos likumos, pagarinot sociālo pabalstu griestu sistēmu līdz 2014. gada nogalei. 37 deputāti, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības, pieprasīja Valsts prezidentam apturēt likumdošanas izmaiņas, tādējādi paģērot šā jautājuma nodošanu sabiedrības vērtējumam.

Jāatgādina, ka pabalstu griestu sistēmu bija plānots pagarināt attiecībā uz izmaksām, ko no valsts sociālā budžeta saņem jaunās māmiņas un tēvi, bezdarbnieki, kā arī slimības lapu izmantotāji. Jau tagad – neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām – pabalstu saņēmēji drīkst saņemt ne vairāk kā vidēji 350 latu mēnesī, bet no pārējās summas, kas pārsniedz šo limitu, izmaksājama tikai puse.

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai neslēpa: ekonomiski vispareizāk būtu abas parakstu vākšanas akcijas apvienot, jo gan par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, gan par pabalstu sistēmu cilvēkus aicinās parakstīties jūnijā. «Galvenais ieguvums no abu akciju apvienošanas būtu iespēja nedublēt parakstu vācēju atalgojuma izmaksas,» atzina K. Bērziņa, gan piebilstot, ka šo jautājumu tomēr nedrīkstot sasteigt. Līdz akciju sākumam atlicis maz laika, lai gan vēl esot jāpagūst izsludināt iepirkumi par dažādiem parakstu vākšanai nepieciešamiem poligrāfijas darbiem, t. i., par anketu, informatīvo afišu un bukletu drukāšanu u. tml. Vakar CVK lēma, ka abas parakstu vākšanas akcijas tomēr netiks pilnībā sinhronizētas, jo datumi, kuros cilvēki varēs parakstīties par mācību procesu tikai latviešu valodā, tika paziņoti jau iepriekš un šo termiņu maiņa varētu nozīmēt tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu. K. Bērziņa norādīja, ka trīs no četrām parakstu vākšanas nedēļām abām akcijām tomēr būs kopīgas, tādēļ cilvēkiem, kuri vēlēsies piedalīties abās aptaujās, būs iespēja abus parakstus nodot vienlaikus

Tāpat K. Bērziņa atgādināja, ka joprojām līdz galam neesot skaidrs, vai pabalstu sistēmas izmaiņas nav budžeta jautājums, kas pēc būtības nav nododams balsošanai referendumā. Skaidrību varēšot viest vienīgi tiesa, ja kāds pie tās vērsīsies ar lūgumu aspektu tomēr izvērtēt.

Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais